Nākamais gads varētu kļūt par pirmo Latvijas ogļūdeņražu izpētes vēsturē, kad nafta tiek iegūta tirgošanai, nevis tikai analīžu veikšanai.
Polijas un Kuveitas kopuzņēmums Balin Energy, kas tikko ieguvis trešo licenci jauna naftas laukuma izpētei Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā jūrā, citā laukumā var sākt gatavoties reālai naftas ieguvei.
Nav robežas – nav naftas
Ekonomikas ministrija Neatkarīgo informē, ka oktobrī noslēdzas 2004. gadā izsniegtās licences izpētes posms: "Līdz ar to komersants pēc normatīvajos aktos noteikto atskaišu iesniegšanas var sākt ieguves fāzi – veikt visus priekšdarbus ieguves uzsākšanai." Tas nozīmē, ka pēc kāda pusgada no urbuma varētu tikt pacelti pirmie tirgošanai derīgie naftas bareli.
Otrs uzņēmums, kam ir spēkā esoša 2008. gadā saņemta licence naftas izpētei un ieguvei jūrā, ir zviedru uzņēmums Oljeprospektering Aktiebolag. Līdz šim pie reālas darbošanās zviedri gan nav tikuši, kaut gan tieši viņi saņēma pašu pirmo licenci naftas izpētei Latvijas vēsturē – jau 1996. gadā. Saeima iestrādājusi papildu nosacījumu licences līgumā, proti, licence stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas–Lietuvas robežlīguma noslēgšanu. Bet robežlīguma ar kaimiņiem nav, un tieši naftas iegulas ir domstarpību iemesls.
Sauszemē vistālāk Šmidre
Vēl divi grupējumi strādā pie naftas ieguves iekšzemē. Pētera Šmidres holdingam Alīna atvēlētais eksperimentēšanas laiks arī tuvojas beigām. Gudenieku pagasta pārvaldniece Daina Bērende piefiksējusi, ka pēdējā laikā naftas pumpji pierimuši. Ap Gudenieku naftu cīņas bija ļoti karstas vairāku gadu garumā – zemes gabali tika privatizēti, pirkti, pārpirkti. Bet galu galā sūkņus uzlika un poļu naftiniekus pieaicināja P. Šmidre. Savukārt Ventspils uzņēmējs Uldis Pumpurs, kam arī pieder vērtīgā zeme virs naftas iegulas, no sūknēšana ieceres vismaz pagaidām atteicies: "Tās naftas nav tik daudz, lai divi vienlaikus varētu ampelēties." Pastāvot risks, ka, vienlaikus vairākās vietās patraucējot iegulas mieru, nafta tiek sabojāta un tad pārdesmit gadi jāgaida, līdz tā atkal kļūst lietojama. Tā apgalvo U. Pumpurs.
Vēl viena perspektīva naftas ieguves vieta atrodas Kurzemē, Dunalkas pagastā. Licence piešķirta komersantu grupai – GotOil Recources Limited, Loon Energy un Alvilam Baušeniekam. Taču Durbes novada pašvaldība vēsta, ka nekādas praktiskas darbības pagaidām tur nenotiek. Zīmīgi, ka holdinga Alīna mājas lapā rakstīts: "Uzņēmumam pieder arī zeme ar esošiem urbumiem Dunalkā." Maz ticams, ka Latvija jelkad varētu pārtapt par Kuveitu. Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš ironizē, ka Kuveitā zaudējumos (ieguves zudumos) noraksta vairāk, nekā Latvijā teorētiski varētu iegūt. Taču, kā redzams, arī uz salīdzinoši maziem naftas daudzumiem pretendentu netrūkst.
Potenciāls – 145 miljoni tonnu
Pēc 1996. gadā publicētajām Valsts Ģeoloģijas dienesta aplēsēm (Latvijas zemes dzīļu resursi, Rīga 1996), Latvijas šelfā un sauszemē kopumā varētu būt aptuveni 145 miljoni tonnu naftas resursu – jūrā attiecīgi 125 miljoni, bet 20 miljoni – sauszemē. Daudzums, ko tehniski vispār iespējams izsūknēt, ir ievērojami mazāks.
Mēģinājumiem iegūt melno zeltu Latvijas teritorijā ir gandrīz pusgadsimts, un šā biznesa pieticīgajā vēsturē pagaidām nozīmīgākais ieraksts izdarīts par 1963. gadu: "24. jūnijā Kuldīgas struktūrā 6. Adzes urbumā no 827 m dziļuma izcelta ar naftu piesūcināta iežu serde." Tas bija pirmais naftas atklājums Latvijā, vēlāk tā tika konstatēta arī vairākās citās vietās. Naftas iegulas sastopamas kembrija, ordovika un apakšdevona nogulumos, kur nafta ir uzkrājusies lokālo pacēlumu (struktūru) velvesdaļā. Tā konstatēta deviņās lokālajās struktūrās – pie Kuldīgas, Bernātiem, Liepājas, Priekules, Piltenes, Durbes, Ēdoles, Vērgales. Kopumā Rietumlatvijas teritorijā kopš naftas meklējumu sākuma ir izurbti gandrīz 80 dziļurbumu. Kuldīgas urbumos lielākā naftas pietece bijusi trīs kubikmetri diennaktī.
Baltijas jūras šelfā naftas meklēšana sākusies vēlāk – 1976. gadā. Atklāts apmēram 50 lokālo pacēlumu, par naftas perspektīviem atzīti 20. Trīs dziļurbumi izdarīti līdz 1996. gadam, un visos fiksētas naftas pazīmes, bet vienā pat atklāta neliela naftas iegula ar 0,67 kubikmetru pieteci sešās stundās.
Balstoties uz vairākus gadu desmitus veikto pētījumu rezultātiem, speciālisti par racionālākajiem Latvijas naftas izmantošanas virzieniem nosauc smērvielu ražošanu un ķīmisko rūpniecību. Šā biznesa lielo risku dēļ ģeologi jau pirms vairāk nekā desmit gadiem valstij rekomendēja pašai neinvestēt naftas ieguvē, bet piesaistīt ārzemju naftas firmas. Vismaz daļēji tas ir izdarīts, taču Latvijas valstij – saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem – katrs desmitais piekrītošais litrs naftas joprojām atrodas līdz pat kilometra dziļumā zem jūras līmeņa un vēl dziļāk.