Visticamāk, neizdosies savākt pietiekami daudz parakstu par krievu valodu

Maz ticams, ka kampaņā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai izdosies savākt Satversmes grozījumu ierosināšanai nepieciešamos 154,3 tūkstošus parakstu.

Par to liecina pirmās parakstu vākšanas nedēļas rezultāti, saskaņā ar kuriem pagaidām par šo iniciatīvu parakstījušies tikai 11,48 tūkstoši jeb mazāk nekā desmitā daļa no nepieciešamā balsstiesīgo daudzuma.

Jāatgādina, ka no 1. līdz 30. novembrim Latvijā notiek parakstu vākšana par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē. Parakstīties par šo iniciatīvu var pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Šābrīža norises ir jau otrais posms divvalodības ieviešanai Latvijā, jo šā gada septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vērsās biedrība Dzimtā valoda, iesniedzot vairāk nekā 12,5 tūkstošus parakstu ar mērķi rosināt par šo jautājumu referendumu. Likumdošana nosaka, ka turpmākajā posmā likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē tiks iesniegts parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Līdz ar to parakstu vākšanai nodotie Satversmes grozījumi paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Tiesa, politologi un eksperti jau vairākkārt norādījuši, ka divvalodības ieviešana Latvijā ir maz ticama, jo pat, ja nepieciešamo parakstu daudzumu izdosies savākt, gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem parlamentam, kas, visticamāk, neakceptēs šādas izmaiņas Satversmē. Turklāt, ja nākamajās trijās nedēļās balsotāju aktivitāte nepalielināsies, maz ticams, ka krievu valodas jautājums nonāks līdz Saeimas gaiteņiem.

Lai gan pagaidām parakstu vākšana norit mierīgi, CVK tiek ziņots par vairākiem gadījumiem, kad parakstīties par likumdošanas izmaiņām vēlas cilvēki ar nepilsoņu pasēm.