LDDK aicina nepiemērot sodus par kavētajiem maksājumiem no Krājbankas klientiem

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un citas iestādes neuzlikt sodus par laicīgu nodokļu vai rēķinu nenomaksāšanu, kuru konti atrodas AS "Latvijas Krājbankā"..

Kā iepriekš informējis VID, 18 000 juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu rēķinu konti atrodas Krājbankā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: «Krājbankas darbības apturēšanu var uzskatīt par force majore situāciju, kuras risināšanai jāizmanto visas VID rīcībā esošās iespējas, lai neradītu nodokļu maksātājiem papildus izdevumus. Aicinām arī citas valsts un pašvaldību iestādes rīkoties atbildīgi, veikt izmaiņas sistēmās un aizsargāt godīgos nodokļu un dažādu pakalpojumu rēķinu maksātājus (elektrība, ūdens apgāde, u.c.), nepiemērojot soda naudas par kavētajiem maksājumiem.»

Par labajām ziņām var uzskatīt, ka Krājbanka nav viena no lielākajām bankā, kas varētu satricināt visu Latvijas finanšu sistēmu, norāda komisija. Savukārt, sliktā ziņa, pēc LDDK viedokļa, ir tā, ka diemžēl noguldījumi garantiju fondā ir ap 150 miljoniem latu, bet garantētās saistības aprēķinātas ap 350 miljoniem, tādēļ trūkstošie līdzekļi būs jāpiesaista no valsts kases kā īstermiņa aizņēmums.

Pēc LDDK rīcībā esošās informācijas, visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos, jo vēsturiski plaši sazarotais reģionu tīkls ir bijusi Krājbankas priekšrocība klientu piesaistē.

Apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laicīgi saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas – soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem. Tādēļ LDDK vēršas pie valsts un pašvaldību institūcijām, lai aicinātu šo situāciju uzskatīt par ārkārtēju un neuzlikt paredzētās soda sankcijas, līdz situācija tiek atrisināta vai tās atrisināšanai ir redzamas iespējas.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais