Lindermans: izredzes uzvarēt referendumā, maigi sakot, ir apšaubāmas

© F64 Photo Agency

Rezultāts, savācot nepieciešamo parakstu skaitu krievu valodas referenduma rīkošanai, nav negaidīts, lai gan es pieļauju, ka daudziem cilvēkiem tas bija šoks, intervijā ziņu portālam BNN.LV norāda biedrības Dzimtā valoda vadītājs Vladimirs Lindermans.

«Jau no paša sākuma teicu, ka divas trešdaļas Saskaņas Centra vēlētāju ir gatavi parakstīties par referenduma rīkošanu attiecībā uz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Rezultāti sakrita manis izteiktajām prognozēm,» teic Lindermans.

Viņš piebilst: «Es neesmu sapņotājs un saprotu, ka izredzes uzvarēt šajā referendumā, maigi sakot, ir apšaubāmas. Sasniegums būs jau 400 000 parakstu savākšana, un ja krievu valodai tiks piešķirts reģionāls statuss.»

Vaicāts, vai šāda referenduma rīkošana, pašam atzīstot, ka diez vai izdosies tajā vinnēt, nav valsts līdzekļu izšķērdēšana, biedrības Dzimtā valoda vadītājs atbild noliedzoši. «Valstij vienmēr ir grūta finansiālā situācija, neatkarīgi no tā, kam ir nepieciešama nauda. Šis referendums ir investīcija nākotnei, jo valodas jautājums Latvijā ir jāatrisina,» domā Lindermans.

Savukārt taujāts, kur biedrība ieguvusi līdzekļus parakstu vākšanas kampaņas nodrošināšanai, Lindermans atzīmē, ka kampaņas finansējums ir pārskatāms un caurspīdīgs. Lielu daļu līdzekļu ieguldījuši ziedotāji, biedrība vien drukājusi skrejlapas un filmējusi videoklipu kampaņai – šo aktivitāšu kopējās izmaksas ir aptuveni 2 000 latu.

«Varbūt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Drošības policija domā, ka mēs apmaksājam arī reklāmas televīzijā un radio, kā arī citas aktivitātes, taču varu pateikt, ka no mūsu puses nauda ir ieguldīta tikai skrejlapās un videoklipa veidošanā. Es nezinu, kas maksā par visu pārējo, acīmredzot, ir uzņēmēji, paši žurnālisti masu medijos, kas to organizē par saviem finanšu līdzekļiem. Tā, piemēram, nesen braucu mikroautobusā un redzēju reklāmu ar aicinājumu parakstīties par krievu valodu, par kuras veidošanu un izvietošanu man vispār nekas nebija zināms,» stāsta Lindermans.

Kā BNN jau vēstīja, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādījis, ka Drošības policija publiski vērsusies ar lūgumu atklāt parakstu vākšanas kampaņas finansētājus. Kozlovska skatījumā, tā ir politiska aģitācija, tāpēc ir nepieciešams zināt, «no kurienes nauda nāk, tā kā tās nav tās mazākās summas».

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais