To, cik neveiksmīga pēdējos gados bijusi integrācijas politika valstī, netieši apliecina arī socioloģiskā pētījuma dati – kamēr latvieši par svarīgākajiem neatkarības gadu ieguvumiem uzskata suverenitāti, valsts valodu, mūsu olimpiešu sasniegumus un dalību Eiropas Savienība, tikmēr cittautiešus visvairāk iepriecina iespēja brīvi ceļot un nodarboties ar privāto biznesu.
Jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā noskaidrots: latvieši biežāk nekā cittautieši par svarīgākajiem ieguvumiem pēc neatkarības atjaunošanas nosaukuši iespēju dzīvot pašiem savā neatkarīgā valstī un latviešu valodas kā oficiālās valsts valodas atzīšanu, tikmēr cittautieši augstāk vērtē iespēju brīvi ceļot, iegādāties agrāk nepieejamas preces, nodarboties ar biznesu un veidot karjeru.
Latvieši biežāk nekā cittautieši minējuši arī sportistu panākumus starptautiskajās sacensībās, tostarp, olimpiskajās spēlēs, – to par vienu no būtiskākajiem 20 neatkarības gadu sasniegumiem minējuši 48% latviešu, bet cittautieši šo faktu par būtisku uzskatījuši tikai 33% gadījumu. Latvijas dalību Eiropas Savienībā par sasniegumu uzskata 41% latviešu un tikai 32% cittautiešu. Tikmēr mūsu valsts darbs NATO sastāvā nozīmīgs šķitis 37% latviešu un tikai 17% cittautiešu.
Svarīgāko panākumu vidū cittautieši biežāk nekā latvieši atzīmējuši tādus taustāmus ieguvumus kā bezmaksas interneta pieejamību bibliotēkās, dažādu vērienīgu būvniecības projektu īstenošanu, ražošanas un uzņēmējdarbības vides izaugsmi.
Aptaujas veicēju, socioloģisko pētījumu centra SKDS socioloģe Ieva Strode norāda, ka sabiedriskās domas pētnieki jau ilgstoši novēro, ka cittautieši jūtas atsvešināti no valsts oficiālās varas un valstiskajiem mērķiem. Tieši tādēļ cittautieši daudz lielākā mērā koncentrējas uz savām ikdienas rūpēm un neseko sabiedriskajām aktivitātēm. «Cittautiešus neinteresē valsts politika. Tā vietā viņi pievēršas materiāliem jautājumiem, piešķirot tiem daudz augstāku nozīmību,» komentēja eksperte.
Ekonomiste Raita Karnīte, analizējot pētījuma datus, norāda: pašlaik kļuvis skaidri redzams, ka cittautieši neuzskata Latviju par savu dzimteni. «Viņus neinteresē dvēseliskie jēdzieni, kas saistīti ar valsti. Tos aizstāj merkantilas nepieciešamības. Daudzus gadus politiķi ir uzturējuši sabiedrības šķelšanos, un tas bijis liels noziegums. Tik mazai valstij kā Latvija būtu bijis cieši jāturas pie katra sava iedzīvotāja. Taču tā vietā mūsu sabiedrība ir mākslīgi sadalīta divās frontēs.» Eksperte arī neslēpa: «Ja es būtu cittautiete, Latvijā justos apdraudēta. Valsts ir darījusi visu, lai šie cilvēki šeit justos nevēlami, kā apgrūtinājums un nelaime citiem.