Brīdina par komerckanālu diktatūru

Uzliekot par pienākumu kabeļu televīzijas operatoriem maksāt nacionālajām komerctelevīzijām par to retranslēšanu, kabeļtelevīziju abonentu skatītāju rēķini par šo pakalpojumu varētu pieaugt par četriem latiem un vairāk.

Pašlaik ir noteikts, ka nacionālās apraides komerctelevīziju kanāli LNT un TV3 visiem kabeļtelevīzijas operatoriem ir jāiekļauj lētākajās telekanālu pamatpaketēs. Kabeļtelevīzijas operatori apgalvo, ka viņu abonentiem par šo kanālu skatīšanos samaksa netiek prasīta, jo arī viņi nemaksājot ne LNT, ne TV3.

Uzspiestas cenas

Situācija var krasi mainīties, ja stājas spēkā trešdien Saeimā apspriestie grozījumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas noteiks, ka abi šie televīzijas kanāli joprojām obligātā kārtā būs jāiekļauj lētākajās pamatpaketēs, taču gan LNT, gan TV3 kabeļtelevīzijas operatoriem būs tiesīgi prasīt samaksu par retranslēšanu.

Pagaidām abas komerctelevīzijas gan neesot devušas iespēju iepazīties ar potenciālajiem tarifiem oficiāli, taču kabeļtelevīziju operatori saņēmuši dažādus iespējamos tarifus – proti, no 0,15 līdz vienam latam par katru abonementu. Latvijas elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls pastāstīja, ka skatītājiem šādi tarifi nozīmētu cenas paaugstināšanos par diviem latiem uz vienu kanālu, jo komerctelevīziju prasītajai samaksai ir jāpieskaita gan PVN, gan administratīvās izmaksas.

Brīdina par monopolu

Un arī šāds maksas pieaugums būtu tikai tad, ja realizētos optimistiskākais scenārijs – komerctelevīzijas neuzspiestu citu savu pakalpojumu obligātu iepirkšanu. Taču šāda prakse līdz šim ir bijusi. Piemēram, TV3 savulaik bijis iespējams iekļaut kabeļtelevīzijas piedāvājumā tikai tad, ja kabeļtelevīzijas operators iegādājas arī citus TV3 īpašnieka MTG paspārnē esošos kanālus, piemēram, TV6. Vēl pesimistiskāku ainu uzburot iespēja, ka Konkurences padome varētu pieļaut, ka TV3 īpašniekam MTG ļaus iegādāties LNT un tā paspārnē esošo TV5 un Kanāls 2. Šādā gadījumā MTG spiediens uz kabeļtelevīziju operatoriem būšot vēl lielāks.

Kabeļtelevīziju operatori pauž, ka nekādu problēmu ar šo komerctelevīziju apraidi nebūtu, ja vien likums nenoteiktu, ka tās obligāti jāiekļauj lētākajā pamatpaketē. Pretenzijas netiktu celtas arī tad, ja maksa par šo kanālu skatīšanos tiktu piemērota arī pārējiem šīs televīzijas skatītājiem, kas izmanto gaisa apraidi. Šāds risinājums nodrošinātu vienādus noteikumus visiem. Tagad kabeļtelevīziju operatori komerctelevīziju īpašniekus vaino mantkārībā, jo tie vēlas saņemt samaksu no tiem un no reklāmdevējiem, tādējādi pelnot arī uz kabeļtelevīziju auditorijas rēķina. Turklāt televīzijas komerckanāli pretendē arī uz nacionālo pasūtījumu, un tas nozīmējot, ka kabeļtelevīziju abonenti par nacionālā pasūtījuma izpildīšanu maksātu gan no saviem nodokļiem, gan pastarpināti ar augstāku kabeļtelevīzijas abonentmaksu.

Vienādus noteikumus

Kabeļtelevīzijas operatorus satrauc arī iespēja, ka abi šie televīzijas kanāli dažādiem operatoriem varētu piemērot dažādus retranslācijas tarifus, kas izkropļotu šo tirgus segmentu. Turklāt Eiropas Savienības nostāja pret brīvā tirgus regulēšanu par problemātisku padara noteikt vienojošus tarifus visiem kabeļtelevīzijas operatoriem. «Saprotiet mūs pareizi, mēs vēlamies panākt, lai visiem tiktu nodrošināti vienādi noteikumi, pēc tam mēs atkal aizstāvēsim savas intereses atsevišķi un cīnīsimies katrs par savu skatītāju,» teica Lattelecom juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais