Gaida latviešu viesģimenes krievu bērniem

© F64 Photo Agency

Pēc februārī notikušā divvalodības referenduma sabiedrības saliedēšana pasludināta par vienu no valdības prioritātēm. Pirms nedēļas Saeimā izveidota Sabiedrības saliedētības komisija, savukārt politiķi nākuši klajā ar ierosmi izveidot «bērnu apmaiņas programmu» starp latviešu un krievu ģimenēm.

Lai gan sākotnēji iecere par «bērnu apmaiņas programmu» daudziem raisīja smīnu, šobrīd ieceres autors, Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) atzīst, ka vairākas latviešu ģimenes jau esot izrādījušas interesi uzņemt pie sevis krievvalodīgos bērnus, lai iepazīstinātu viņus ar savām tradīcijām un dzīves vidi. Lai gan pagaidām nav skaidrs nedz tas, kas šo programmu varētu administrēt, nedz kā tā tehniski notiktu, A. Judins aicina atsaukties latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kurus interesētu iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos.

Jaunizveidotās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas loceklis Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – integrācijas pasākumos labprāt iesaistās tie cittautieši, kuru attieksme pret valsti un tās pamatnāciju jau tā ir lojāla. Tikmēr tie cilvēki, kuriem tik tiešām būtu nepieciešama izpratnes veicināšana, ir kūtri un neieinteresēti. «Protams, ja Latvijas skolēni dodas apmaiņas programmās pie viesģimenēm Zviedrijā, Dānijā vai Norvēģijā, tad līdzīgu projektu ir iespēja realizēt arī vienas valsts ietvaros. Taču jāšaubās, vai šī programma sasniegs integratīvus mērķus, jo radikāli noskaņoti latvieši vai krievvalodīgie diez vai tajā piedalīsies, bet pārējā sabiedrības daļa dzīvo saskanīgi arī šobrīd,» pauda ZZS pārstāvis. I. Līdaka arī piebilda, ka savdabīgā projekta veiksmes pamatā būs pareizs tā pasniegšanas veids. «Ja bērnu apmaiņas programma tiks definēta kā politiķu aicinājums, tad atsaucība būs neliela. Taču, ja to pasniegs kā foršu ideju jauniešu kustībai, tad būs daudz ģimeņu, kas izlemtu pamēģināt kaut ko jaunu. Kādēļ lai Latgales bērni dažas nedēļas nevarētu paviesoties Dobelē, vai Zolitūdes mikrorajona jaunieši – Saldus skolā? Jāsaprot, ka latviskās vides glabātāji un nesēji galvenokārt meklējami mazpilsētās, uz kurieni būtu jādodas krievvalodīgajiem jauniešiem,» pārliecināts ir deputāts.

Tam piekrīt arī kreisā flanga pārstāvis Sabiedrības saliedētības komisijā, Saskaņas centra deputāts Vladimirs Reskājs. «Iniciatīvai par latviskās vides iepazīšanu jānāk no pašiem cilvēkiem, nevis politiķiem. Ja kāda cittautiešu ģimene uzskata, ka tās bērniem papildus jāapgūst latviskās tradīcijas un kultūrvide, tad tā arī bez politiķu norādēm atradīs veidus, kā to izdarīt. Neredzu šķēršļus tam, lai ieinteresēti cilvēki ar saviem bērniem apmeklētu Brīvdabas muzeja pasākumus, svinētu Līgo, piedalītos Dziesmu svētkos. Zinu vairākas krievu ģimenes, kas to labprāt dara bez pamudināšanas. Taču nenoliedzami ir daudz arī tādu ģimeņu, kuru paziņu un kontaktu loks aprobežojas tikai ar krievu kultūru, un šiem cilvēkiem iespēja iesaistīties līdzīgā projektā varētu būt ieguvums,» komentē V. Reskājs.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais