nra.lv reportāža: nulles deklarāciju iesniedzēji stundām nīkst rindās

© F64 Photo Agency

Tuvojoties nulles deklarāciju iesniegšanas perioda finiša taisnei, Valsts ieņēmumu dienests katru dienu ar gandarījumu ziņo, ka iedzīvotāju aktivitāte ar katru stundu pieaugot. Lai novērtētu, ko šī optimistiskā atziņa nozīmē deklarāciju iesniedzējiem, nra.lv nolēma apmeklēt vienu no VID nodaļām.

Līdz mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām atlikušas četras dienas. Kopumā uz 28. maiju jau ir iesniegtas 60 358 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas. VID ar gandarījumu ziņo, ka, tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi. Pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Nemoralizējot par to, kādēļ tik daudzi nulles deklarācijas iesniedzēji vizīti uz VID ir atlikuši uz pēdējo momentu, objektīvs situācijas novērtējums diemžēl neiepriecina. Klientu apkalpošanas centri jau no paša agra rīta san kā bišu strops un cilvēku drūzmēšanās tajos nenorimst līdz pat slēgšanās brīdim. Vairums apmeklētāju izskatās apjukuši, satraukti un arī sakacināti par to, ka, valsts tik brutālā veidā vēlās ielūkoties viņu makos, turklāt, nenodrošinot cilvēcīgus apstākļus nulles deklarācijas iesniegšanai. Kā pārliecinājās nra.lv, rindā VID filiālē Rīgā, Brīvības gatvē pie deklarāciju konsultanta ir jāpavada vismaz trīs stundas.

Lai gan jaunās sistēmas administrētājs — Valsts ieņēmumu dienests — taisnojas, ka ir darīts viss, lai cilvēkiem atvieglotu šo piņķerīgo procesu, pietiek vien ar dažām stundām, kas pavadītas gaidot rindā, lai visi argumenti par jaunās kārtības parocīgumu izgaistu kā migla.

Tiek postulēts, ka ikvienam iesniedzējam, kuram nav nepieciešama konsultācija, ir iespēja ātri un bez sāpēm iemest savu aizpildīto deklarāciju īpašā pastkastē vai nodot pie atsevišķa kases lodziņa. Praksē diemžēl ir skaidri redzams, ka 80% iedzīvotājiem tomēr ir šādi vai tādi jautājumi — vieniem, lai lieku reizi pārliecinātos par aizpildīto ailīšu pareizību, citiem — lai saņemtu dūšu un sāktu burties cauri ciparu rindām, kas ikvienam „ne-grāmatvedim” šķiet trakāk par zobusāpēm.

Tāpat ir dzirdēti uzmundrinājumi, ka aizpildītas deklarācijas var iesniegt arī elektroniski, ja vien tās ir parakstītas ar drošu elektronisko parakstu. Bēda tikai tāda, ka, salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem, Latvija šajā jomā atrodas akmens laikmetā un elektronisko parakstu lieto ļoti, ļoti un ļoti neliels iedzīvotāju skaits.

VID ir mudinājis nulles deklarācijas iesniegt arī caur dienesta elektronisko sistēmu. Tiesa šo vietni vairumā gadījumos tomēr lieto uzņēmēji, pašnodarbinātie un personas, kurām nākas ar VID komunicēt regulāri. Tikmēr vienkāršais mirstīgais, kurš ar VID saskaras labi ja divreiz mūžā, šādu sistēmu ne vien nelieto, bet pat nav dzirdējis par tās eksistēšanu.

Kā novēroja nra.lv, stundām un kilometriem garās rindās nākas sēdēt tiem, kuru maku saturs valsti interesē vis mazāk. Jaunās ģimenes, kuru vienīgais kapitāls ir milzīgs bankas kredīta verdzības slogs. Studenti ar mācību kredītu valgu. Pensionāri, kuri, neuzticoties valstij ar Krājbankas, Parex un Bankas Baltija pieredzi, visu mūžu naudu ir krājuši zeķē. Tik tiešām gribētos jaunās sistēmas ieviesējus mudināt šodien vai rīt aiziet uz kādu no VID Klientu apkalpošanas centriem un palūkoties to cilvēku sejās, kuri ir spiesti trīs četras stundas nīkt rindā, lai painformētu valsti par savu bēdīgo finansiālo stāvokli.

Zinot, ka ir gaidāms milzīgs klientu pieplūdums, VID vieglu roku ir aizvērusi Centra rajona Klientu apkalpošanas centru, atstājot Rīgas centra iedzīvotājus bez parocīgas vietas, kur iesniegt deklarāciju. Līdz ar to Rīgas centrā — vecpilsētā, Tērbatas, Barona, Ģertrūdes, Lāčplēša, Valdemāra, Stabu, Čaka, Avotu, Elizebetes u.c. ielu rajonā nav nodaļas, uz kuru centrā strādājošs cilvēks varētu izrauties kaut vai darba dienas vidū. Tā vietā tiek ieteikts doties uz nodaļām līdzās VEF rūpnīcai, Skanstes, Katrīnas vai Mazajā Nometņu ielā, kuru sasniegšana centrā strādājošajiem cilvēkiem — īpaši sastrēguma stundās — prasa vismaz četrdesmit minūtes.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.