Slokenbergs: Tūrismā Krievija šobrīd ir slaucamā govs

© F64 Photo Agency

Vai tūristu skaits Latvijā turpinās strauji pieaugt arī šogad, un vai tas nedraud ar trekno gadu blaknēm – kvalitātei neadekvātu cenu kāpumu? Kādas ir gaidas un iespējamās problēmas tūrisma sektorā pirms aktīvās sezonas sākuma, – Neatkarīgās intervijā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktoru Armandu Slokenbergu.

– Pērn tūristu mītnēs apkalpoti par 20,9% tūristu vairāk nekā 2010. gadā, ārvalstu viesi – par 24,3% vairāk. Līdzīgs kāpums bija 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu. Vai tūrismā atgriežas treknie gadi?

– Ceru, ka ne, jo treknie gadi tūrisma nozari lielā mērā iegāza ar to, ka cenu attiecība pret kvalitāti bija būtiski izregulējusies, kas, visticamāk, arī bija viens no faktoriem, kāpēc krīzes gados Latvijā bija tik būtisks tūristu skaita kritums. Šobrīd cenas un kvalitātes attiecība ir veselīga, uzņēmēji cenas ceļ piesardzīgi. Tas ir ļoti svarīgi stabilai izaugsmei. Mūsu mērķis nav īpaši rekordskaitļi, lai gan pērn Latvija uz Eiropas fona izcēlās ar ļoti labiem rādītājiem. Bet mums svarīgāka ir pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, stabila izaugsme. 10% izaugsme gadā ir ļoti labs rādītājs, kas uzņēmējiem ļauj stabilāk, plānveidīgāk strādāt, attīstīt jaunus produktus.

– Šā gada pirmajā ceturksnī tūristu skaita kāpums ir 15%. Izaugsme piebremzējas, vai vasarā kāpums varētu būt ar uzviju?

– Neskaitot pirmās divas gada nedēļas, tā nav sezona, un turpināt ar 15% lielu izaugsmi nesezonā ir ļoti labs rādītājs. Tas apliecina, ka produkts ir veselīgs un pieprasījums pēc tā turpina augt.

– Cik tajā ir TAVA nopelns, cik ietekmējuši no jums neatkarīgi faktori?

– Kopš 2009. gada sāpīgās pieredzes ir uzlabojusies dažādu tūrisma spēlētāju sadarbība un vairojusies izpratne par kopējo misiju. Katrs strādā savas jaudas, resursu robežās. Mārketinga jomā trīs lielākie spēlētāji ir TAVA, Rīgas Tūrisma attīstības birojs un airBaltic. Protams, arī uzņēmēji un atsevišķas pilsētas, piemēram, Jūrmala un Ventspils, ļoti aktīvi strādā, arī prāmju kompānija Tallink ir nopietns mārketinga spēlētājs... Katrs savā segmentā ir aktivizējis darbību, un pozitīvi, ka nav savstarpējas konkurences, bet gan izpratne par to, kas ko dara. Mēs vairāk koncentrējamies uz Latvijas un ārpus Rīgas produktu attīstīšanu, Rīgas tūrisma birojs – uz Rīgas produktu, darījumu tūrisma attīstību, kas pamatā notiek Rīgā. Plus vēl tas, ko uzņēmēji darījuši cenas un kvalitātes attiecības uzlabošanā.

– Un cik ietekmēja Eiropas atkopšanās no krīzes?

– Lielā mērā piepildījušās mūsu mārketinga stratēģijas prognozes, ka pārrobežas, tuvie tirgi būs tie, kas attīstīsies nestabilos, krīzes apstākļos.

– Bet vai tuvie tirgi nav tie, kas neļauj paildzināt uzturēšanās ilgumu, kas arī ir viens no stratēģijā definētajiem mērķiem, bet ko nav izdevies būtiski palielināt? Vidējais ceļojuma ilgums ir tikai 1,3 diennaktis.

– Tā ir klasiska kļūda, runājot par šiem rādītājiem. 1,3 ir absolūtais vidējais rādītājs, kas iekļauj arī vienas dienas ceļotājus. Starp tiem, kas reāli Latvijā nakšņo, ir neliels pieaugums – no 3,9 diennaktīm 2010. gadā līdz 4,1 diennaktij pērn. Pēdējos gados airBaltic ar savu lielo tranzīta piesaisti bijis ļoti veiksmīgs, un tas netieši pazemina vidējās uzturēšanās ilguma rādītāju. Reālās uzturēšanās ilgumu ir diezgan grūti ietekmēt, nevaram miljonu tūristu paturēt par dienu ilgāk. Bet kāpuma tendence, lai arī neliela, tomēr ir, kas uzskatāma par veiksmi. Iespējams, nostrādājusi koncepcija par Rīga+, varbūt tie cilvēki, kas atbrauc uz Rīgu, arī vairāk izbrauc ārpus galvaspilsētas un uzturas Latvijā ilgāk. Vēl korekciju ienesuši Krievijas tūristi, kas Latvijā pavada garākas brīvdienas. Izskatās, ka šajā sezonā varētu vairāk braukt tieši ģimenes no Krievijas uz patiešām ilgu laiku – trim četrām nedēļām.

– Kā jau minējāt, viens no lielākajiem sektora spēlētājiem ir airBaltic, bet tās lēto pārvadājumu un daudzo galamērķu uzturēšanas politika pēc izmaiņām kompānijas īpašnieku struktūrā un vadībā ir mainījusies. Kā šis faktors ietekmēs nozari?

– Ir jauna vadība, stratēģija, kurā, manuprāt, ir savs pragmatisms, jo nevar ilgi eksistēt biznesa modelis, pēc kura strādājot uzņēmumam ir lieli zaudējumi. Zināmā mērā šābrīža airBaltic piedāvājums ir liels izaicinājums, pasažieru uzticība ir nostiprinājusies, pieprasījums pēc biļetēm aug, un tās sadārdzinās. Tas nozīmē, ka arī mums ir jāmeklē pirktspējīgāks klients. Bet nav arī tā, ka galamērķu skaits tiek tikai samazināts – vienlaikus tiek palielināta lidojumu kapacitāte uz stratēģiskajiem galamērķiem Rietumeiropā un NVS. Tā ir sava veida konsolidācija, iešana uz rentabilitāti, intensīvāks darbs tajos virzienos, kas ir apjomīgāki un perspektīvāki vidējā un garākā termiņā.

– Bet jūs šīm izmaiņām airBaltic sekojat līdzi un adaptējat arī savu aktivitāti, vai jūsu mašinērija ir pietiekami smaga, lai tik ātri reaģētu?

– Es teiktu, ka mēs drīzāk nespējām sekot līdzi iepriekšējai stratēģijai, kad bija ļoti dinamiska airBaltic darbība, regulāri tika atvērti jauni reisi. Tagad ir lielāka iespēja sinhronizēt darbības.

– Jūs minējāt, ka cenas un kvalitātes attiecība Latvijā ir ļoti veselīga, tajā pašā laikā statistikas dati rāda, ka Latvijas ceļotāji ārvalstīs tērē apmēram uz pusi mazāk līdzekļu nekā ārvalstu tūristi Latvijā. Tas tāpēc, ka viņi ir bagātāki un vienkārši var atļauties tērēt vairāk nekā vidusmēra tūrists no Latvijas vai arī tomēr tūrisma pakalpojumu cenas mums tomēr ir salīdzinoši augstas?

– To nevar īsti salīdzināt. Mēs nepiedāvājam masveida tūrisma produktus kā, piemēram, all inclusive Turcijā vai Ēģiptē. To mēs arī apzināmies. Mums ir cita veida produkti – vairāk individuāliem ceļotājiem. Drīzāk var salīdzināt Tallinas, Rīgas un Maskavas piedāvājumu. Līdzīga produkta segmentā mūsu pakalpojumu cenas ir pietiekami konkurētspējīgas, mums nav nekādu indikāciju, ka kvalitāte būtu pasliktinājusies. Drīzāk vērojama pozitīva tendence, uzlabojušās arī nozarē strādājošo svešvalodu prasmes. Turklāt šaubos, vai sociālo tīklu un interneta laikmetā var palielināties tūristu plūsma uz galamērķi, kur ir problēmas ar kvalitāti. Par kvalitātes celšanu gan ir jādomā pastāvīgi, tā jāceļ vispirms, un tikai tad – cena. Līdz 2009. gadam bija otrādi – vispirms ceļam cenu, turpinām to darīt, un vienā brīdī tas vadzis lūzt.

– TAVA iegulda daudz resursu, lai reklamētu reģionus. Arī zīmola stratēģija Baudi nesteidzoties lielā mērā orientējas tieši uz reģioniem, lai gan, labi pacenšoties, tur, protams, var iebāzt arī Rīgu. Tomēr lauvas tiesa tūristu paliek Rīgā. Pēc pirmā ceturkšņa datiem, tie ir 82,7%, 6,6% – Jūrmalā, 2,1%, gan jau lielākoties lietuvieši, – Liepājā. Cik efektīvi resursi tiek tērēti?

– Tās tomēr ir sezonālās tendences, šie dati ir par janvāri – martu, kad Rīga vai nedēļas nogales izbraukums ir topa produkts. Vasaras sezonas dati būs citādi, tur būs lielāks pieprasījums ārpus Rīgas. No statistikas redzam arī, ka ārpus Rīgas esošajās tūrisma mītnēs nakšņojumu skaits būtiski audzis –2009. gadā tie bija 435,5 tūkstoši nakšņojumu, 2010. gadā – 520 tūkstoši, 2011. gadā – jau pāri par 607 tūkstošiem! Ambīcijas pagarināt uzturēšanās ilgumu ir ļoti lielas, tas ir smags uzdevums, tāpat kā reģionu tikpat ātra vai pat ātrāka attīstība. Ja kopējā tūristu skaita pieauguma apstākļos par 20% mums izdodas noturēt esošo Rīgas un reģionu apmeklētības proporciju, tad situācija ir ļoti laba. Reģionu piedāvājums spēj turēt līdzi tūrisma flagmanim!

– Kaut kā mērāt un var mērīt zīmola rezultativitāti?

– To var mērīt, bet tas ir ļoti dārgs process. Vienkāršāk ir monitorēt publicitāti, atsauksmes no nozares pārstāvjiem Latvijā un ārvalstīs, sekot līdzi viedokļiem par to, kā zīmols iedzīvojies tūrisma profesionāļu vidū, vērot žurnālistu atsaucību, pieminot zīmolu vai komunicējot produktu zīmola kontekstā. Nevaram apgalvot, ka tikai zīmola dēļ kāds izvēlēsies braukt uz Latviju, bet vāja zīmola, mārketinga vai slikta tēla dēļ kāds noteikti var izvēlēties uz šejieni nebraukt. Katrā ziņā zīmols, sauklis, mārketinga koncepcija noteikti atbalsta tūrisma attīstību un esošos tūrisma produktus Latvijā. Tas noteikti stimulē arī produktu attīstību un veic sekmīgu iekšējo mārketingu tūrisma nozarē.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Svarīgākais