Inčukalnā pilnā sparā rit sanācijas darbi pie dienvidu gudrona dīķa – izsmeltas un neitralizētas pirmās 500 tonnas gudrona. Jūlijā varētu sākties tā izvešana uz Cemex rūpnīcu Brocēnos.
Savukārt ziemeļu dīķa attīrīšanai vēl aizvien tiek meklēts labākais risinājums, kā atbrīvot pazemes ūdeņus no bīstamā piesārņojuma. Kā atzīst speciālisti, visu piesārņojumu likvidēt nebūs iespējams un daļa nonāks Gaujā.
Aizvadītajā nedēļā Latvijā norisinājās starptautiska konference, kurā tika spriests, kā attīrīt ar gudronu piesārņotās teritorijas. Pēc speciālistu prezentācijām un runām delegācija devās uz Inčukalnu, lai redzētu, kā norisinās attīrīšana. Projekta Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi kopējās izmaksas plānotas 20,3 miljonu latu apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu.
Inčukalnā gudrona piesārņojums ir divās vietās – ziemeļu un dienvidu dīķī. Dienvidu dīķī lielā koncentrācijā piesārņojumā ir hlorīdi, sulfāti, organiskās skābes, amonijs un smago metālu savienojumi.
Jau piebraucot pie dīķa, gaisā virmo nepatīkams un visai kodīgs smārds. «Nepatīkamā smaka ir sēra koncentrāts, kas šobrīd tiek smelts ārā no gudrona dīka pirmā slāņa piesārņojuma. Šeit uz vietas tiek veikta arī gaisa piesārņojuma kontrole, un visi mērījumi ir neitrāli. Kaut arī smaka ir ļoti nepatīkama, tuvumā dzīvojošajiem un šeit strādājošajiem tā nav bīstama,» sarunā ar Neatkarīgo norāda Rihards Kalniņš, Skonto būves jaunākais projektu vadītājs. Jau izsmeltas 500 tonnas gudrona, kas ir sajauktas ar nedzēsto kaļķi un neitralizētas. Līdz jūlija sākumam tiek gaidīti analīžu rezultāti no Vācijas – vai izveidotā masa atbilst visiem drošības standartiem, lai to vestu dedzināšanai uz Cemex rūpnīcu Brocēnos, stāsta speciālists. Dienvidu dīķī piesārņojums veidojies pa slāņiem un atgādina melnu ķēpīgu masu. Kopumā šeit jāpārstrādā 30 000 tonnu gudrona un vēl 40 000 tonnu piesārņotās smilts.
Nedaudz citāda metode būs jālieto, attīrot Inčukalna ziemeļu gudrona dīķi, jo šeit piesārņojums jau nonācis plašā teritorijā gruntsūdeņos un pat pazemes ūdeņos – stāsta projektā iesaistītais Lakalmes ķīmijas inženieris Jānis Jansons. Ziemeļu dīķī sākti urbšanas darbi, lai varētu veikt mērījumus grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai, sākta arī pievedceļa izbūve, informē R. Kalniņš.
«Tur virspusē piesārņojuma vairs nav, un dīķī dzīvo vardes. Viss piesārņojums nonācis līdz pat pazemes ūdeņiem. Protams, pilnā apmērā piesārņotos gruntsūdeņus nebūs iespējams atsūknēt, jo tādu darbu izmaksas būtu mērāmas miljardos. Tiek veikti pēdējie pētījumi un analizēts, kāda varētu būt efektīvākā metode šīs vietas sanācijai,» sarunā ar Neatkarīgo skaidro J. Jansons.
Vides speciālisti izteikuši bažas, ka gruntsūdeņu atsūknēšanas gadījumā dzeramā ūdens piesārņojums varētu paaugstināties. «Šādu varbūtību pilnībā izslēgt nevar, bet es domāju, ka uztraukumam nav pamata. Attīrīšanas darbi noteikti nevar nodarīt lielāku kaitējumu dzeramajam ūdenim nekā gudrona atstāšana pašreizējā stāvoklī. Piesārņotā pazemes ūdens izplatības laukums dīķim šobrīd ir 148 hektāri,» norāda J. Jansons. Eksperts atzīst, ka visu piesārņoto ūdens daudzumu sanācijas projektā neizdosies likvidēt. «Tomēr arī pēc sanācijas tuvējo māju akās 20 gadus ūdens pārtikai nebūs lietojams. Jāatzīst, ka daļa piesārņotā ūdens ar laiku nokļūs arī līdz Gaujai, tomēr šis piesārņojums būs pārveidots un neradīs apdraudējumu,» piebilst J. Jansons.