Rēzeknes ambiciozie projekti tuvojas finišam

Rēzeknē šogad durvis vērs divi ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu tapuši kultūras un izglītības objekti: Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs.

Pašvaldība pauž pārliecību par šādu miljoniem vērtu objektu nepieciešamību un potenciālo atdevi, tomēr nezūd šaubas par to lietderīgumu un spēju tikt galā ar apsaimniekošanas izdevumiem.

Top vesels komplekss

Daudzfunkcionālie centri – koncertzāles Latvijā top ne tikai Rēzeknē, bet arī Cēsīs un Liepājā. Lai gan startējuši vienlaikus, rēzeknieši ir vistuvāk finišam, jo ēku paredzēts nodot gada beigās vai nākamā gada sākumā. Projekta vadītāja Inese Haite nenoliedz, ka sākotnēji projektam netrūcis pretinieku, kas iebilduši pret tik apjomīgu, kopumā apmēram 11,5 miljonu latu vērtu objekta celtniecību. Tagad, kad ēkas būvniecība tuvojas noslēgumam, pieaugot to atbalstītāju loks. Darbi ritot raiti, un liels pluss ātrākam procesam bijis tas, ka visa teritorija ir pašvaldības īpašums. Tāpat pozitīvi ir tas, ka vieta ir centrā un izvietojusies kompleksi ar citām iestādēm, arī ar iepretim esošo kultūras namu. «Objekts risināts kompleksi – tā ir ne tikai ēka, bet arī labiekārtota apkārtne: gājēju celiņš – promenāde, apstādījumi, strūklaka, apgaismojums, jauni tiltiņi pāri Rēzeknes upei, kas plūst gar koncertzāli,» stāsta I. Haite, piebilstot, ka projektam vairāk nekā puse finansējuma nāk no diviem ES fondiem – viens infrastruktūrai, otrs ēkai.

13 000 kvadrātmetru lielajā centrā pašlaik notiek iekšdarbi. Tajā galvenais akcents ir divas akustiskās koncertzāles: viena ar 1000 sēdvietām, otra – 250, taču, transformējot grīdu un sēdvietas, lielākajā varēs ietilpināt 3000, bet mazākajā 1000 cilvēku. «Tās abas būs īpašas zāles ar dabisko akustiku. Lai visu izdarītu, kā nākas, esam piesaistījuši zviedru uzņēmumu Akustikon, jo koncertzāles primārais uzdevums – profesionālā mūzika,» skaidro I. Haite. Ēkā bez abām zālēm būs arī dzimtsarakstu nodaļa, mēģinājumu telpas Rēzeknes pūtēju orķestrim un deju kopai Dziga, varēs skatīties kino, rīkot korporatīvos pasākumus, seminārus un konferences.

Cer arī pelnīt

Uz jautājumu, cik daudz pašvaldībai varētu izmaksāt koncertzāles apsaimniekošana, projekta vadītāja konkrētu skaitli nenosauc, vien piebilst, ka to varēs pateikt pāris mēnešus pēc tam, kad tā būs nodota ekspluatācijā. Skaidrs, ka objekts kā kultūras funkciju pildītājs jāuztur pašvaldībai, taču jāmeklē varianti, lai profesionālo sadaļu subsidētu arī valsts. Centra vadītāja Diāna Zirniņa lēš, ka vidējais gada apgrozījums centram varētu būt ap 700 000 latu, bet saprotams, ka pirmajos darbības gados diez vai uz peļņu varēs cerēt. Arī viņa norāda: būs vajadzīgs valsts atbalsts, un tagad par to notiek sarunas ar Kultūras ministriju. «Ministrijā esam sadzirdēti, nu vajadzīga rīcība.» Tā gan neesot, ka pašvaldība nebūtu parēķinājusi, vai šāds objekts būs tai pa spēkam – pirms celtniecības veikts tehniski ekonomiskais pamatojums, kas apliecinājis, ka Rēzekne var to atļauties. Turklāt tas cieši saistīts ne tikai ar pilsētas, bet visa reģiona tūrisma attīstības koncepciju. «Tā nav greznība, bet gan nepieciešamība. Ja gribam piesaistīt tūristus, te vajadzīgi šādi objekti, kur var rīkot pasaules līmeņa pasākumus, piemēram, nākamgad te esam plānojuši rīkot Baroka mūzikas festivālu,» uzsver D. Zirniņa. Pie viņas ar piedāvājumiem jau esot vērsušies potenciālie pasākumu rīkotāji. Tāpat esot liela interese par komerctelpu (restorānam) iznomāšanu, būs konkurss.

Zeimuļs – pārbaudījums celtniekiem

Daudz tuvāk gatavībai ir otrs lielais objekts – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, tautā saukts par Karandašu, bet tā vadītāja Jevgenija Kušča zina teikt, ka drīzumā tā oficiālais nosaukums būs latgaliskais Zeimuļs. Šī celtne, kas uzbūvēta blakus pilskalnam, ir arhitektoniski ļoti sarežģīta – ar slīpām plaknēm un dažādas konfigurācijas apjomiem. Projekta īstenošana prasījusi pamatīgas pūles būvniekiem – ne velti tā nodošana vairākkārt pārcelta, arī izmaksas koriģētas, un nu summa sasniegusi jau 6,1 miljonu latu (pašvaldības līdzfinansējums 680 000 latu). Centrā, kurā paredzēts nodarbināt apmēram 1000 bērnu un apmēram 200–300 jauniešu, būs vieta skolēnu interešu centra pulciņiem, dažādiem klubiem, muzikālajai un multimediju darbnīcai, radošo industriju un restaurācijas darbnīcai, ceplim, trenažieru un horeogrāfijas zālei, kā arī telpas administrācijai, pedagogiem un vecākiem. Tāpat vieta atvēlēta Tūrisma attīstības centram. Diezgan lielu daļu ēkas aizņem komerczona – vietējo amatnieku produkcijas veikals un kafejnīca. Vadītāja uzskata, ka komercija nav pretrunā ar centra būtību, jo jādomā taču arī par peļņu, ne tikai izdevumiem. Aprēķini rādot, ka apsaimniekošanai – apkurei, ūdenim, elektrībai – gadā vien nāksies tērēt apmēram 75 000 līdz 80 000 latu. Tāpat savu artavu ienesīšot sadarbība ar citām izglītības iestādēm, piemēram, Rēzeknes augstskolu, un arī tūristi, kas par maksu varēs darboties keramikas darbnīcā vai izmēģināt citas radošas izpausmes. Te varēs arī rīkot konferences un izmantot naktsmītnes (līdz 40 personām).

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.