Rimšēvičs: nekāds eiro sabrukums mūs negaida

Eirozonas lielākās ekonomikas uzrāda recesijas pazīmes, valstīm, kas veic lielākos maksājumus eiro glābšanas mehānismos, samazināti reitingi, pieaug bažas par Grieķijas spēju sakārtot savas finanses un to, vai iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas neparaus līdzi vēl kādu valsti un visu eirozonu. No otras puses, gan ES dalībvalstīs, gan eirozonas valstīs pēc krīzes tiek ieviesti stingrāki finanšu kontroles mehānismi, lai izvairītos no koalīcijām nākotnē. Cik pamatots ir Latvijas Bankas (LB) eirooptimisms, cik neapgāžami argumenti un kā skaidrot citu valstu atturību – sarunā ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

– Šķiet, ka LB aktivitāte eiro ieviešanas propagandēšanā pieaug ne vien līdz ar laika tuvošanos, kad Latvijai jāizsaka oficiāls lūgums uzņemt eirozonā, bet arī līdz ar skepses pieaugumu pret eiro Latvijā, kā arī skepsi citu Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālajās nostājās. Eiro ieviešanu atliek Polija, Čehija, Ungārija, Bulgārija, arī Lietuvas premjers paziņojis, ka Lietuva ar to nesteigsies. Vai šīs valstis nenovērtē eiro labumus, vai arī mēs ietiepīgi negribam saskatīt to, ko citi redz?

– Publiskajā telpā ir šķietami daudz informācijas par eiro un parādu krīzi, bet liela daļa diemžēl ir samērā nekvalitatīva. Piemēram, Bulgārija vispār vēl nav tiekusies stāties eirozonā – lai pretendētu, iepriekš jāpavada divi gadi valūtas kursa mehānismā, kurā Latvija ir jau kopš 2005. gada. Tas ir galvenais priekšnoteikums. Nekur nevarat iestāties, ja neesat šajā mehānismā. Tas skaidri parāda, ka valūta ir piesaistīta pie eiro, ka kurss ir stabils, nemainīgs un spēj izturēt dažādus krīzes pārbaudījumus. Ja Bulgārija, Polija jau būtu pieteikušās šajā mehānismā, tad varētu teikt, ka tās maina kursu. Tamlīdzīgi paziņojumi varbūt domāti cilvēkiem, kas tik labi neorientējas šajos jautājumos. Es to vērtētu kā politisku retoriku, lai aizietu no jautājuma pēc būtības.

Tas pats ir ar Čehiju, Ungāriju.

– Lietuva?

– Lietuva ir atsevišķs gadījums. Domāju, Lietuva ļoti rūpīgi seko līdzi notiekošajam – lai paiet vēlēšanas, tad varbūt mēs dzirdēsim arī savādākus komentārus.

– Domājat, tas tāds premjera priekšvēlēšanu populisms?

– Lai paiet vēlēšanas, tad šī komunikācija būs skaidrāka. Lietuvas premjers vienmēr ir uzskatījis, ka Lietuvai ir jābūt eirozonā, un Lietuva bija pati pirmā no Austrumeiropas valstīm, kas pēc iestāšanās ES paziņoja par gatavību iestāties eirozonā. Tāpēc domāju, ka dziļi sirdī lietuvieši ir par to, lai stātos eirozonā; jo sevišķi, ja tur būs Latvija – tas būtu tikai normāli, ka eirozonā ir visas trīs Baltijas valstis.

– Nepieļaujat, ka, reaģējot uz eirozonas krīzi, viņi tomēr maina nostāju, jo īpaši kontekstā ar to, kas notiek Grieķijā?

– Kas tad notiek Grieķijā?

– Vismaz pēc starptautisko novērotāju atzinuma, Grieķijas valdība nespēj pietiekamā apmērā samazināt parādus, izdevumus, viest ticību, ka tā izpildīs solīto budžeta konsolidāciju. Arvien vairāk politiķu, ekonomistu prognozē, ka Grieķijai nāksies pamest eirozonu.

– Tas jau nozīmē, ka eirozona varētu kļūt tikai stiprāka.

– Jūsuprāt, tā arī varētu notikt ar Grieķiju?

– Negribu neko prognozēt. Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Es teiktu: ja aizsūtat savu bērnu uz labu skolu, bet tur būs arī kāds nesekmīgais, tāpēc jau neslēgs skolu vai klasi ciet! Grieķijas gadījums vienkārši rāda, ka eiro nav brīnumlīdzeklis, kas pasargā no budžeta un citu kļūdu sekām. Tas, ka Grieķija ir nonākusi reanimācijā pēc ieilgušiem treknajiem gadiem, nenozīmē, ka sabruks eirozona un ka Latvijai tāpēc nevajag tur stāties.

– Bet tas nenozīmē arī to, ka eirozona paliks tāda, kāda bija, kad sākām ceļu uz to.

– Tā var kļūt tikai labāka.

– Tad jau Grieķija jādabū no tās ārā?

– Mēs šobrīd par to nerunājam. Tas ir eirozonas valstu jautājums. Eiropas monetārā savienība ir apzinājusi kļūdas, ir apzināti visi vājie punkti, un eirozona šobrīd lēnām, bet nepārprotami sakārtojas un kļūst stiprāka.

– Grieķijas valdība lūgusi vairāk laika aizdevēju prasīto reformu ieviešanai un budžeta izdevumu samazināšanai, «nelielu atelpu, lai ātri atdzīvinātu tautsaimniecību un palielinātu ienākumus». Kad Latvijā bija apjomīga budžeta konsolidācija, bija viedokļi, ka nevajag tik daudz griezt un saspiest ekonomiku, kas var novest pie dziļākas un ilgākas recesijas. Varbūt tiešām Grieķijai vajadzīga «atelpa», kas var dot jaunu grūdienu ekonomikai, vai arī tā vienkārši vilcina laiku un nevēlas pildīt prasības?

– Latvijas un Igaunijas piemērus ir grūti atkārtot. Abas ļoti konstruktīvi, ātri un precīzi izdarīja to, kas no tām pēc loģikas un veselā saprāta tika prasīts – pārstāt dzīvot pāri līdzekļiem, samazināt tēriņus līdz tādiem, kādiem spēj nopelnīt. Mēs zinājām, ka situācija stabilizēsies, Latvijas tautsaimniecība atkopsies, bet to, ka Latvija būs straujāk augošā valsts ES, ka atkopsimies tik strauji un izaugsme būs tik pārliecinoša, nevarēja prognozēt pat lielākie optimisti. Latvijas krīzes pārvarēšanas mācības nevar viens pret vienu pārnest kaut kur citur, bet ieskatīties šajā mācību grāmatā gan būtu vērts. Šaubos, vai to var atkārtot Grieķija. Latvija ātri veica nepieciešamos pasākumus, ekonomikas lejupslīde beidzās, ekonomika sāka pieaugt, un cilvēki saredzēja konsolidācijas pozitīvo efektu. Latvijas valdība, parlaments pats apzinājās, ka šī konsolidācija jāveic, un mērķtiecīgi un pragmatiski to arī darīja atšķirībā no Grieķijas, kur šī aizdevēju troika – Eiropas Komisija, ECB, SVF – diktē, kas valstij jādara.

– Bija gan aizdevēju ieteikumi, kurus Latvija arī noraidīja, un nevar teikt, ka paši visu izdomājām, izdarījām, izlēmām – tieši starptautiskos aizdevējus valdošā koalīcija nereti vainoja dažādu nepopulāru pasākumu īstenošanā.

– Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tas bija Latvijas valdības pasākumu plāns un kopā ar parlamentu tā iznesa šo smagumu. EK vai SVF neko te nepieprasīja.

– Izskanējuši dažādi skaitļi par to, cik Latvijai izmaksās eiro ieviešana, kādas būs iemaksas eiro stabilizācijas pasākumiem. Tie jau ir galīgi aprēķini, vai kas var mainīties, tajā skaitā atkarībā no tā, vai vēl kādas valstis piebiedrojas eiro vai nē, vai palīdzība būs nepieciešama arī Itālijai, Spānijai?

– Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka ieguvumi vairākkārt pārsniegs tos izdevumus, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Uzņēmēju sarēķinātie izdevumi valstiski atpelnīsies jau viena gada laikā – kā lielāka ekonomiskā aktivitāte, mazāki parādu apkalpošanas un valūtas konvertācijas izdevumi, lielākas investīcijas, vairāk darba vietu un papildu nodokļi budžetā. Tās ir pilnīgi neapgāžamas lietas.

Ja runa par valdības uzsāktajiem eiro priekšdarbiem – ir lietas, ko pēdējā brīdī vienkārši nevarēs īstenot, tāpēc ir normāli sagatavoties savlaikus. Normāli, ka valdība šajos ļoti sarežģītajos laikos skaidro Latvijas iedzīvotājiem – kas ir eirozona, kāpēc Latvijai tur jāstājas. Bet bez skaidrošanas neiztikt, jo īpaši, ja redzam, ka presē parādās daudz vienpusējas informācijas par to, ka eirozona sabruks, ka Grieķija tūlīt sabruks – viss noskaņo cilvēkus pret to. Bet aptaujas rāda, ka tajā pašā Grieķijā 70%, Spānijā 75% cilvēku ir par palikšanu eirozonā. Igaunijā arī 65% sabiedrības atbalsta to, ka valstī ir eiro. Un, protams, ka pāreja prasīs arī izmaksas.

– Kad jums jautāju par Grieķiju, jūs nesniedzāt argumentāciju tam, ka Grieķija nesabruks, tieši otrādi – teicāt, ka bez tās eirozona būs spēcīgāka.

– Grieķija nesabruks, jautājums ir par to, vai tā paliks vai nepaliks eirozonā. Man nav tādas informācijas, es tiešām nezinu. Starptautiskā aizdevēju misija, veicot padziļinātu izpēti, ko Grieķija gatava darīt ar nākamā gada budžetu, vai tas ir ilgtermiņā uzturams, nāks ar savu viedokli. Šobrīd tās ir viņu konfidenciālas lietas.

– Minējāt, ka līdz ar iestāšanos eirozonā samazināsies bezdarbs, pieaugs ekonomiskā aktivitāte, atpelnīsies izdevumi. Vai to tā automātiski var pieņemt, ja redzam, ka rūpniecības apjomi eirozonā samazinās, prognozes rāda, ka bezdarbs eirozonā nākamgad turpinās kāpt. LB pārstāvis Uldis Rutkaste bankas rīkotajā konferencē piesaucis eksporta un iekšzemes kopprodukta (IKP) būtisku kāpumu, lai gan Eurostat dati neliecina par viennozīmīgu tendenci – ir eiro valstis, kam eksports aug, ir valstis, kam krīt (Maltai, Kiprai), ir ārpus eiro valstis, kam tas aug, tostarp Latvijai un Lietuvai.

– Tas ir viennozīmīgi! Kurā valstī uzņēmējs no Vācijas, Itālijas, Francijas vai Skandināvijas šodien atvērs savu ražotni – Latvijā vai Igaunijā? Pie vienādiem noteikumiem – kas arī vienmēr nav vienādi – un atsevišķos gadījumos varbūt Igaunijai tie ir labāki nekā mums?

– Liela nozīme būs arī biznesa videi.

– Valūtas riskam ir ļoti liela nozīme. Mūsu informācija nāk tieši no sarunām ar uzņēmējiem, lielām kompānijām, cilvēkiem, kas gatavi te nākt un kaut ko ražot. Ja viņiem jāizvēlas starp valsti, kurā ir nacionālā valūta, un valsti, kurā ir eiro, tad, lai izvairītos nākotnē no dažādiem nākotnes riskiem, iespējamām devalvācijām, viņi vai nu iegulda kaimiņos, vai nogaida.

Par eksportu runājot, jums ir taisnība. Šīs lietas nenotiek automātiski. Eiro ir tikai instruments, iespēja fiksēt stabilitātes zonu, kurā tiek ievērota fiskāla disciplīna. Nākotnē ES finanšu disciplīnas noturēšana plānota ar virkni regulatīvo mehānismu, kas visi vērsti uz to, lai vairs neatkārtotos tas, kas Eiropas monetārajā savienībā notika no 2003. līdz 2007. gadam, kad brīvi tika pārkāpti Māstrihtas kritēriji, nesaņemot par to nekādus aizrādījumus vai sankcijas. Demonstrējot finanšu disciplīnu arī turpmāk un vēl pievienojoties eiro, Latvija būs vēl pievilcīgāka nekā daudzas citas tagadējās eirozonas valstis, kuras vēl neskaitāmus gadus būs dziļā ekonomiskā krīzē un recesijā. Par to nav šaubu.

Bet nevajag jaukt visas lietas kopā – mūs pielīdzināt spāņiem, itāļiem vai vēl kam. Mēs šobrīd gribētu pozicionēties un līdzināties labākajiem un izmantot tās iespējas, ko eiro mums varētu dot – piesaistīt papildu investīcijas, saņemt lētākus kredītus, nodrošināt lielāku IKP izaugsmi, lētākas parāda apkalpošanas izmaksas.

– Kur ir garantija, ka pāreja uz eiro uzlabos Latvijas kredītreitingu, kā apgalvo LB? Ir neeirozonas valstis, kam tas ir augstāks un ir jaunās eirozonas valstis (Slovākija, Slovēnija), kam reitings ir zemāks nekā Lietuvai. Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pazeminājusi arī ES ilgtermiņa kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu, turklāt argumentējot to ar reitinga samazināšanu valstīm, kas veic lielākās iemaksas ES budžetā un vairāk pakļautas eirozonas parādu krīzes ietekmei.

– Tas ir kā brīdinājums, ka valstīm, kurām ir šie augstie reitingi, ļoti rūpīgi jāveido nākamā gada budžets un nekādā gadījumā tās nedrīkst pazaudēt šo finanšu stabilitātes azimutu. Turklāt – salīdziniet līmeņus! Jā, tiešām, valstis, kurām ir augstākais AAA reitings, nākotnē varētu dabūt samazinājumu, bet joprojām palikt A zonā, kamēr Latvijā ir BBB līmenis, mums ir vēl ļoti daudz, kur augt! Salīdziniet, kāds ir Latvijas un kāds – Slovākijas reitings.

– Bet tai tas ir krities, mums – kāpis.

– Bet mums tas kāpis no ļoti zema līmeņa, mēs bijām zem investīciju līmeņa! Mums bija jārāpjas ārā no bedres, savukārt viņi pazaudē labās pozīcijas. Tāpēc arī eirozonā ir ļoti svarīgi turpināt skatīties, kas notiek to finansēs, budžetā, lai neturpinātu slīdēt vēl zemāk. Mēs šobrīd varam tikai sapņot par Slovākijas reitingu.

– Vienlaikus valstīm, kas nav eirozonā, Dānijai, Zviedrijai ir augstāks kredītreitings.

– Tāpēc, ka tām finanses ir kārtībā un tās uzskatāmi krīzes laikā demonstrēja, ka finanšu disciplīnu gatavas saglabāt arī pēc krīzes. Nesalīdzināsim Latviju ar Zviedriju! Ja mēs būtu Zviedrijas izmēra, jaudas ekonomika, domāju, ka mēs šobrīd ļoti domātu, vai stāties eirozonā. Mazas, atvērtas ekonomikas kā Latvija, Igaunija, Kipra, Malta, Slovēnija, Slovākija salīdzinoši daudz grūtāk nekā lielas valstis pārdzīvo šādus ekonomiskos satricinājumus, tāpēc viņu vieta noteikti ir lielākā monetārā savienībā.

– Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja izteicies, ka Eiropas līderiem jābūt gataviem eirozonas sabrukumam, Somijas amatpersonas ir izveidojušas plānus visiem gadījumiem. LB ir plāns arī citiem gadījumiem, piemēram, iestāšanās termiņa atlikšanai? Ja iestājamies – vai ir teorētisks plāns, kādu kolīziju gadījumā atgriezties pie lata?

– Tas jau ir ļoti vienkārši – paņemam un nodrukājam jaunus papīrus un apmainām!

– Tik vienkārši?

– Ir vienkārši! Nevajag cilvēkus baidīt, ka tur ir kaut kas ļoti sarežģīts.

– Bet iespēju atlikt iestāšanos eirozonā neesat nemaz apskatījuši kā reālu scenāriju?

– Ja jūs šobrīd uzaicina stāties eirozonā un jūs sakiet: «Nē, mēs nestāsimies tāpēc, ka jūs, lūk, eirozonā vēl ko neesat saveduši kārtībā.» Vai tā? Ja visas Eiropas monetārās savienības valstis dara visu, lai situāciju stabilizētu, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs ir teicis, ka eiro projekts ir neatgriezenisks un ECB darīs visu, lai to nākotnē attīstītu un stabilizētu, būtu neadekvāti teikt, ka mēs apšaubām to, ka eiro ir stabils. Mēs, LB, uzskatām, ka nekāds eiro sabrukums mūs negaida. Scenāriju zīmēšana ar eirozonas sabrukumu ir samērā tendencioza un ar faktiem nepamatota, Grieķija viena pati eirozonas nākotni ietekmēt nevar. Tāpēc Latvijai, protams, ka jāseko un jāpēta, kas tur notiek, bet informācija, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, neliecina par to, ka Latviju, iestājoties eirozonā, gaida kādi pārsteigumi.

– Ekonomists Andris Strazds ieteicis Latvijai izvirzīt nosacījumu, ka, stājoties eirozonā, Latvija neatbild par tiem parādiem un par to parādu kolektivizāciju, kas ir notikusi pirms mūsu iestāšanās eirozonā, un Eiropas finanšu stabilitātes fondā nepiedalīties. Tas būtu iespējams?

– Tas principā ir ļoti korekts ieteikums, Latvijai divpusējās iestāšanās sarunās šis jautājums noteikti jāpārbauda. Tas būtu loģiski, un, cik šobrīd glābšanas fondu izveides noteikumi ir zināmi, atbalstā, kas kādai valstij sniegts pirms 2014. gada, mums nebūs jāpiedalās ar atpakaļejošu datumu.

– Ko nozīmē savas monetārās politikas zaudēšana? Ko nevarēsim, ko līdz šim varējām? Cik to vispār izmantoja kā instrumentu, piemēram, cenu svārstību koriģēšanai?

– Mēs ar lata kursa raustīšanu nekad neesam cenu svārstības koriģējuši. (Likums par Latvijas Banku nosaka, ka LB darbības galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, – B. L.)

Tā kā viens no noteikumiem, stājoties ES, bija tas, ka valsts pēc iespējas ātrāk pievienojas Eiropas monetārajai savienībai, 2005. gadā piesaistījām latu no SDR groza pie eiro. Tādējādi lielā mērā arī eiro kurss un ECB monetārā politika noteikusi arī monetāro politiku Latvijā, to ietekmējis arī tas, kas notiek mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tāpēc dēļ piesaistes pie eiro mūsu ietekme uz procentu likmēm bijusi ļoti niecīga, jo lielā mērā krīzes un pirmskrīzes laikā skandināvu bankas apgāja LB procentu likmes, kas noteiktas latos, latos nauda nebija nepieciešama, eiro varēja aizņemties lētāk. Tāpēc arī 87–88% no kredītiem ir eiro. Šādos apstākļos īstenot stingru monetāro politiku ir daudz sarežģītāk, tāpēc ir lata piesaiste, kas ir LB galvenais monetārās politikas instruments, kas notur cenu stabilitāti, ja to atbalsta prātīga valdības budžeta politika. Iestāšanās ES monetārajā savienībā tāpēc ir likumsakarīgs un loģisks solis, lai noslēgtu šo procesu un Frankfurtē piedalītos arī šīs monetārās politikas veidošanā, kas attiecas uz eirozonu nākotnē.

– Vai noturēt inflāciju Māstrihtas kritēriju līmenī nekļūst aizvien bezcerīgāk? Izskatās, ka PVN samazināšana par procentu nespēj kompensēt to sadārdzinājumu, ko rada vai vēl radīs graudu, naftas augošās cenas pasaulē.

– LB spējas ietekmēt cenu svārstības – it sevišķi, ja tās ir saistītas ar norisēm energoresursu vai pārtikas, labības tirgos – ir tuvu nullei, tāpēc, protams, ja naftas, gāzes vai graudu cenas sausuma dēļ gada nogalē pieaugs, iespējams, mēs redzēsim nelielu, uzsveru – nelielu, inflācijas pieaugumu. Bet tas atsauksies uz visām pasaules cenām, arī uz Māstrihtas kritērijiem, tāpēc domāju, ka tam nevajadzētu apdraudēt šā kritērija izpildi.

– Eiropas Komisija plāno ieviest vienotu banku pārraudzību un runā par plašāku banku savienību, kopējām depozītu garantijām, argumentējot ar to, ka bankas jau sen vairs nav nacionāls bizness, bet starptautisks. Kā tas izpaustos?

– Par to šobrīd pāragri spriest, bet domāju, ka banku pārraudzība pamatos Latvijā nemainītos. Ļoti sadrumstalotā un sašķeltā banku uzraudzība Eiropā kļūtu centralizētāka, vismaz ECB līmenī. Katrā ziņā mēs atbalstām šo iniciatīvu, un nākotnē šī vienotā uzraudzība jeb centralizētā uzraudzība no ECB puses ļaus savlaicīgāk un tālredzīgāk reaģēt uz dažādiem sistēmiskiem riskiem finanšu sistēmā.

– Gan šis, gan iestāšanās eirozonā nesamazinās LB funkcijas, atbildību?

– Tieši otrādi! Atbildību tas tikai palielina, jo tad mēs būsim daļa no ļoti lielas sistēmas, būsim tie, kas te īstenos tās lietas, kas pieņemtas Frankfurtē, ar daudz lielāku mandātu un izpratni par lielajiem, globālajiem procesiem. Tas, kā pietrūka 2008. gadā Latvijas valdībai un LB, bija pieeja pie ECB pārfinansēšanas jeb papildu līdzekļiem, tādas iespējas aizņemties nebija, Latvijas valsts kase faktiski bija tukša, tāpēc nācās saukt palīgā Starptautisko valūtas fondu. Ja būtu bijusi šāda iespēja, iespējams, arī Pareks banka būtu aizņēmusies no ECB, un netiktu traucēta ne LB, ne Latvijas valdība.

***

Ilmāra Rimšēviča ATZIŅAS

Lai paiet vēlēšanas, tad no Lietuvas mēs varbūt dzirdēsim arī savādākus komentārus par eiro ieviešanu

Ja Grieķijai nāksies pamest eirozonu, eirozona varētu kļūt tikai stiprāka

Atgriezties pie lata ir ļoti vienkārši – paņemam un nodrukājam jaunus papīrus un apmainām

Informācija par eirozonas sabrukumu ir samērā tendencioza un nepamatota ar faktiem, Grieķija viena pati eirozonas nākotni ietekmēt nevar.

Vienotā banku uzraudzība un eiro Latvijas Bankas atbildību tikai palielina, jo tad mēs būsim daļa no ļoti lielas sistēmas.