"H&M" darbu Rīgā sāk ar pamatīgu pircēju ažiotāžu

Šodien Rīgā darbu sāka Baltijā pirmais Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas "Hennes and Mauritz" ("H&M") veikals, vairāk nekā simts metrus garā rindā pulcējot simtiem pircēju.

Veikala atklāšanas dienā pirmajiem desmit rindā stāvošajiem cilvēkiem tika piešķirtas dāvanu kartes 100 latu vērtībā, tāpēc pirmie klienti rindu izveidoja jau piektdienas rītā un, satuntuļojušies guļammaisos un sagūluši viens otram blakus, visai drēgno nakti pārlaida pie veikala durvīm, novēroja aģentūra LETA.

Nākamajiem 300 rindā stāvošajiem tika dalītas dāvanu kartes 15 latu vērtībā, taču rinda bija tik gara, ka visi pie šiem labumiem netiks. Lai arī cilvēku bija ļoti daudz un pirms pašas veikala atklāšanas tā darbinieki ar dejām vēl centās rindā stāvošos "uzkarsēt", liela grūstīšanās pie ieejas nebija vērojama un apsardze tika galā ar rindas organizēšanu. Bēdīgāk klājās ar satiksmes organizēšanu, jo Vaļņu iela, lai arī bija pilna ar cilvēkiem, satiksmei slēgta netika.

"H&M" pirmais veikals Baltijā ir atklāts tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikala platība ir aptuveni 2000 kvadrātmetru. Šis mazumtirdzniecības veikals aizņem trīs stāvus. "H&M" tīkla paplašināšanās turpināsies ar otra veikala atvēršanu 29.septembrī tirdzniecības parkā "Alfa".

Nākamo "H&M" veikalu Baltijas reģionā varētu atklāt nākamā gada rudenī Igaunijā. Kad varētu atklāt veikalu Lietuvā, uzņēmuma plāni vēl netiek konkretizēti.

"H&M" daudzstāvu veikalu izveidei Rīgas tirdzniecības centros "Alfa" un "Galerija Centrs" plānoja investēt aptuveni piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu).

"H&M" nodibinājusi Latvijas meitasuzņēmumu SIA "H&M Hennes&Mauritz", kura daļas pilnībā pieder Zviedrijas "H&M".

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.