Ķemeru sanatoriju apdraud pamestība un zagļi
Ķemeru sanatorija faktiski ir palikusi bez apsaimniekotāja. Šis fakts nav paslīdējis garām garnadžiem, kas jau pratušies patīrīt novārtā atstāto ēku. Tomēr zagļi nav vienīgais posts – arī apkures trūkums var ēkai radīt lielus zaudējumus.
Lai Ķemeru graustiem ar laiku nepievienotos vēl viens, Jūrmalas dome pagājušonedēļ lēma par šā valsts kultūras pieminekļa atsavināšanu, bet atbildīgās institūcijas sanāks kopā šonedēļ, lai prātotu, kā to izdarīt.
Tā kā Ķemeru sanatorijas apsaimniekotāja SIA Ominasis Latvija līdzšinējais īpašnieks Omars Salehs Alhamdi ir miris, bet viņa mantinieki nekādu ziņu par saviem tālākajiem nodomiem attiecībā uz šo objektu nav pauduši, visi Ominasis un Sanlat īpašumi palikuši bez apsaimniekotāja. Ēkai nav apsardzes, un to jau paguvuši izmantot zagļi, kas norāvuši radiatorus un vadus. «Par laimi, viņi nav iekļuvuši telpās, kur ir mākslas vērtības un citi interjera priekšmeti,» konstatē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās pārvaldes vadītājs Jānis Asaris, kurš objektā bijis 12. septembrī. VKPAI inspektoriem, lai apsekotu ēku, nācies tajā iekļūt «ar skrūvgrieža palīdzību», jo nebijis ne īpašnieka, ne viņa pārstāvja, kas varētu atslēgt durvis. Apskatījuši gan tikai restaurēto daļu – halli un ēdamzāli, kur viss bijis kārtībā. Bibliotēku un Rozā zāli, kuras bijušas aizslēgtas, gan aplūkojuši caur stikla durvīm – šķitis, ka tur nekas neesot pazudis.
Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājam un Jūrmalas domes deputātam Mārim Dzenītim, kurš sanatoriju apmeklējis
21. septembrī kopā ar Jūrmalas mēru Gati Truksni un vides ministru Edmundu Sprūdžu, gan šķitis, ka visas gleznas nav bijušas uz vietas un arī grāmatplauktos parādījušies robi. «Tas arī nebūtu brīnums, jo ēku neviens neapsargā. Patlaban dome ir nodrošinājusi to, ka pašvaldības policija regulāri patrulē Ķemeros un arī ap sanatoriju. Taču apsardzi mēs nevaram algot, jo tas taču ir privātīpašums. Tāpēc ar steigu jāmeklē risinājums, ja gribam saglabāt šo kultūras pieminekli,» uzsver M. Dzenītis. Visā šajā lietā sarežģītākais esot tas, ka nav jau pie kā vērsties ar pretenzijām. Pat advokātu birojs, kas pārstāvējis īpašnieku Latvijā, vairs ar Ominasis lietām nenodarbojas. J. Asaris norāda, ka jau vasarā, kad nodega kūrorta poliklīnika, VKPAI rakstījusi Ominasis pārstāvjiem, lai nodrošina savus īpašumus ar apsardzi, bet atbildi neesot saņēmuši. «Ja netiks pieslēgta apkure un elektrība, tad visas vērtības ātri ies bojā,» brīdina VKPAI pārstāvis.
Cita varianta, kā glābt Balto kuģi, neesot – tikai atsavinot investoram, ar kuru slēgtais darījums izrādījies Latvijai tik neveiksmīgs, ir pārliecināts G. Truksnis. Lai gan līdz šim domei nav izdevies sazināties ar Alhamdi mantiniekiem, viņš cerot, ka gan jau to spēšot izdarīt. Tikmēr ar E. Sprūdžu, apsekojot sanatoriju, apspriesti iespējamie modeļi, kā juridiski pārņemt ēku. Jūrmalas mērs un M. Dzenītis pieļauj, ka pašvaldībai un valstij būs jādomā arī, kā piesaistīt līdzekļus. «Es dažkārt ironizēju, ka Ķemerus var atdzīvināt tikai tad, ja uz turieni pārcelsim Jūrmalas administratīvo centru, taču skaidrs ir viens – ja neizdosies izkustināt no sastinguma punkta šo lielo objektu, nekas tur nemainīsies. Ja tas atdzīvosies, tas pavilks līdzi arī pārējos,» uzskata M. Dzenītis, piebilstot, ka viens no variantiem, kā to izdarīt, ir publiskās un privātās partnerības projekti.