Policijai neizdodas atdzīvināt fotoradarus
Valsts policijas (VP) sarunas ar Vācijas uzņēmumu Vitronic par fotoradaru darbības atjaunošanu notiek jau otro nedēļu, taču bez rezultātiem. Galvenais iemesls, kāpēc to nav izdevies izdarīt, esot principiālas domstarpības starp abām pusēm, uzsver VP vadība.
VP priekšnieks Ints Ķuzis vēl pagājušo piektdien preses pārstāvjiem un arī pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes izteica cerību, ka iekārtas varētu atsākt darboties jau nākamo otrdien, tas ir, šodien. Par to liecinot abu partneru vēlme atrast kopēju valodu pat brīvdienās notikušajās sarunās.
Taču arī pirmdien sarunas beidzās, nenoslēdzot vienošanos. I. Ķuzis skaidro, ka līdz šim klupšanas akmens bijusi ne samaksa, ne radaru izvietošana, bet gan domstarpības par veidu, kā tiks pārtraukta iekārtu piegāde. VP vēloties noslēgt tādu vienošanos, kas būtu valsts interesēs un neslēptu nekādus riskus, tāpēc tāda apdomība no viņu puses. No sīkākiem komentāriem VP priekšnieks līdz šim atturējies. Arī attiecībā uz naudas summu, par kādu varētu atpirkt iekārtas, viņš atsakās ko konkrētu teikt: taču tie noteikti neesot ne 10, ne 5 miljoni, bet daudz, daudz mazāk. Vācijas uzņēmuma piedāvājumus VP šobrīd vēl vērtējot.
I. Ķuzis arī neslēpj rūgtumu par situācijas pasliktināšanos uz ceļiem, kopš nedarbojas radari. Ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis par 1%. Notikuši vairāki negadījumi, kuros bojā gājuši cilvēki. Iemesls: ātruma pārsniegšana. Tas viss liecinot par vienu: radaru darbība noteikti jāatjauno. Lai gan šobrīd VP pastiprinājusi kontroli uz ceļiem (ik dienas patrulē ap 300 policistiem), diemžēl tās darbinieki ar rokas radariem nespējot fiksēt tik daudz ātrumpārkāpēju: dienā viņi spēj noķert vien vairāk nekā 100 pārgalvīgo braucēju. Nedēļā kopumā notverts 1181 autovadītājs, kamēr radari šādu skaitu fiksējuši dienas laikā.
***
Kā vērtējat Valsts policijas mēģinājumus vienoties ar Vitronic?
Ainars LATKOVSKIS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs:
– Valsts policija (VP) ir spiesta turpināt sarunas ar Vitronic, lai gan loģiski būtu, ja jebkādas attiecības ar šo uzņēmumu tiktu pārtrauktas. Pagaidu vienošanās par radaru darbības nodrošināšanu ir vajadzīga, pretējā gadījumā ātruma nekontrolēšanas dēļ uz mūsu ceļiem var notikt satiksmes negadījumu sērija. Tad gan sabiedrība uzreiz pacels balsi: kur palikusi VP, ka nekontrolē satiksmes drošību! Runājot par tālāko risinājumu, viens no variantiem ir neatkarīgu ekspertu piesaistīšana, kuri tad noteiktu cenu, par kādu būtu iegādājami radari. Tagad Latvija ir izdevīgā situācijā, lai diktētu savus noteikumus. Ja tomēr nevar vienoties par adekvātu summu, tad jāmeklē cits risinājums.
Arnis BLODONS, autoeksperts:
– Iepirkuma konkursu nolikums nosaka: ja līgums tiek lauzts, jārīko jauns iepirkums. Bet šeit – nē, pirksim vecus hlamus bez jebkāda konkursa. Un summas arī tik plašā amplitūdā: te 10, te 5, nu jau vēl mazāka. Faktiski jaunus būtu izdevīgāk pirkt. Cenas pasaules tirgū rāda, ka pat ļoti moderna ierīce Anglijā maksā 20 000 latu, bet ASV ar visām atlaidēm ļoti labas iekārtas – 5000 latu. Nez cik ticama nav arī VP vadības vaimanāšana par to, ka nu bez radariem visa Latvija sitas nost, jo tas ir vienīgais veids, kas notur autobraucējus rāmjos. Es to tā parupji komentētu šādi: mums čurā uz kājām un saka, ka lietus līst. Ja paskatās tā laika statistiku, kad dzīvojām bez radariem, tad var redzēt, ka
2007. gadā bija par 20% mazāk ceļu satiksmes negadījumu nekā tagad. Tātad kaut kas cits ir noticis, nevis labvēlīgā radaru ietekme.
Artūrs PRIEDNIEKS, Drošas braukšanas skolas direktors:
– Sabiedrībā nebūtu radusies tāda šūmēšanās, ja projekts būtu ieviests raiti un saprotami. Turklāt no biznesa viedokļa ir pieļauts, ka līguma nosacījumus var ilgstoši nepildīt. Tad atliek vien minēt, ka līgums, kuru taču gatavoja un sekoja līdzi profesionāli juristi, bijis tāds, kas neļauj ātriem soļiem situāciju atrisināt. Ko darīt tālāk? Rīkot jaunu konkursu un meklēt jaunu piegādātāju. Faktiski jau vienmēr var atrast veidu, kā ar mazākiem līdzekļiem rast labāko risinājumu.
Uģis VĪTOLS, Lietoto automašīnu tirgotāju
asociācijas prezidents:
– Grūti saprast, ka vēl kas runājams ar uzņēmumu, kas ne tikai nav spējis pildīt līgumsaistības, bet sagandējis visu projektu. Tādam būtu ar steigu jāiet prom no tirgus. Esmu par to, lai šādos projektos privātie uzņēmēji vispār nepiedalītos, jo tiem tomēr galvenais ir peļņa. Radaru darbības nepārtrauktība ir laba, bet tikai ne tad, ja tā saistīta ar iepriekšējo sadarbības partneri. Redzot visu šo projekta ieviešanas gaitu, nav vairs ticības tam, ka tas ir sabiedrības labā. Tā vien gribas aizsūtīt mūsu VP uz Igauniju, lai pamācās, kā šādu projektu ieviest. Sākot jau ar to, kā un kur radari ir izvietoti – vietās, kur tiešām ir jāuzmanās.