NRTP bijušiem sarūpē darbu

Lai arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļiem Dārijai Juškevičai un Andrim Mellakaulam 17. oktobrī beidzās pilnvaru termiņš, tas neliedza NRTP vadībai parūpēties par abiem kolēģiem un sarūpēt viņiem amatus padomes darbības nodrošināšanā.

Jaunā laika virzītā D. Juškeviča pilda padomes preses sekretāres pienākumus, savukārt Tautas partijas pārstāvis A. Mellakauls kā eksperts veido padomes starptautiskās attiecības.

Līdz 1. oktobrim šos pienākumus ar nosaukumu informācijas centra vadītāja pildīja Sanita Blomniece, kura devās dekrēta atvaļinājumā. Tā vietā, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu, NRTP iztika bez konkursa rīkošanas un nolēma ieviest savu praksi. "Mēs palūdzām kolēģiem uz laiciņu pastrādāt," atzīstas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Viņa vietniece Dace Buceniece neslēpj, ka tieši viņa ir nākusi klajā ar ideju noslēgt uzņēmuma līgumu ar D. Juškeviču, jo šai kolēģei ir "specifiskas zināšanas un pieredze NRTP darbības jautājumos", kā jaunam darbiniekam varētu pietrūkt.

Ņemot vērā to, ka par informācijas centra vadīšanu darbiniecei maksāta 700 latu liela alga, to NRTP izdalījusi uz pusi un noslēgusi divus līgumus. Ar D. Juškeviču līdz gada beigām par 350 latiem mēnesī noslēgts uzņēmuma līgums kā sabiedrisko attiecību speciālisti, pēc viņas teiktā – "maziem darbiņiem". Arī nu jau bijusī NRTP locekle D. Juškeviča ir pārliecināta, ka konkurss nebija jārīko.

"Manuprāt, viss ir vislabākajā kārtībā. (..) Mani darba pienākumi ir preses relīžu izsūtīšana, informācijas apkopošana, padomes informēšana, piedalīšanās forumos," komentē D. Juškeviča. Bijusī NRTP locekle uzsver, ka šis darbs ir uz laiku, jo nav zināms, kad atgriezīsies dekrēta atvaļinājumā esošā darbiniece.

Bijušais NRTP loceklis A. Mellakauls uz Neatkarīgās telefonzvaniem neatbildēja, līdz ar to nav zināms, ko konkrēti viņš par 350 latu lielo algu padomes labā dara.

"Mellakaulam ir labi starptautiskie sakari un valodas zināšanas. Viņu nesen Strasbūrā Eiropas Padomē ievēlēja par jauno masu mediju uzraudzības komisijas vadītāja vietnieku. Tas ir augsta līmeņa amats. Ja A. Mellakauls vairs nedarbotos NRTP, viņam zustu iespēja pārstāvēt Latviju šajā komisijā," skaidro NRTP priekšsēdētāja vietniece D. Buceniece. Tieši D. Buceniece ir tā, kura parasti dodas uz Briseli, lai pārstāvētu NRTP un tās intereses starptautiskajās institūcijās.

NRTP interneta vietnē, kur ir atrodams visu padomes locekļu un darbinieku saraksts, nav iekļāvusi bijušos locekļus, tagad līgumdarbiniekus. Kā iemeslu tam Ā. Kleckins norāda, ka D. Juškeviča un A. Mellakauls nav ierindas darbinieki, bet gan strādā uz uzņēmuma līguma pamata un tas neesot būtiski.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka par šīm NRTP darbībām ir pārsteigta. "Uzskatu, ka kārtējo reizi padome atgriežas pie tēmas par kompetences trūkumu. Savulaik iniciatīva par padomes sastāva samazināšanu nāca tieši no padomes. Vēl jo vairāk, nav saprotams, kāpēc slēgti šādi līgumi. Tas ir amorāli no tā viedokļa, ka valstī ir krīze un jāpārvērtē darbinieku skaits, bet šeit bijušajiem padomes locekļiem nodrošina iespēju strādāt citos amatos," saka G. Līdaka. Viņu neizbrīna tas, ka NRTP turpina valsts dotēto cilvēku tradīciju, tos iekārtojot amatos, nedodot iespēju strādāt citiem.

Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais