"Rezultāts 1:0". Eksperti vērtē ASV un Ukrainas sarunas

© Pexels.com

ASV un Ukrainas pārstāvju sarunās, kas notika Saūda Arābijā otrdien, panākta vienošanās, ka ASV atsāks militāro palīdzību Ukrainai, vēsta “AFP”. Iespējams, nozīmīgākais no šiem notikumiem bija tas, ka Ukraina piekrita ASV priekšlikumam par tūlītēju pamieru uz 30 dienām, taču vēl nav zināms, kā uz to reaģēs Krievija. Šīs sarunas un to iznākumu vērtēja Lietuvas politologi.

Politologs Mariuss Laurinavičius sacīja, ka situācija Ukrainā virzās uz labo pusi. "Tā būtībā ir diplomātiska uzvara Ukrainai un Eiropai, ja runājam kā par sportu, tad Ukrainas un Eiropas komandām ir 1:0 pret Krievijas un ASV izlasēm," sprieda eksperts.

Nav zināms, kā uz šīm ziņām reaģēs Krievijas varas iestāžu pārstāvji, taču, “kamēr mēs līdz tam nenonāksim, tagad varam svinēt sava veida Ukrainas uzvaru,” viņš piebilda.

"Kad Krievija reaģēs, tad redzēsim, tāpēc es saku, ka tā ir Ukrainas un Eiropas uzvara, jo starp Ukrainu un Eiropu ir kopīgs plāns, kas bija veiksmīgs šajās sarunās Saūda Arābijā. Tas nav atkarīgs tikai no Krievijas. Šeit visi runā par to, ka bumba ir Krievijas pusē, bet tagad bumba ir ASV pusē. Tagad redzēsim, ko darīs Trampa administrācija," atzīmēja eksperts.

Vai Tramps un viņa administrācija dažkārt rīkojas impulsīvi?

Lai gan šobrīd valda prieks par labvēlīgajiem risinājumiem, ko ASV piedāvā Ukrainai, iepriekšējie notikumi rada iespaidu, ka ASV patīk pieņemt krasus un pēkšņus lēmumus. Tiesa, politologs uzsver, ka īpašas impulsivitātes pazīmes Trampa administrācijā nesaskata.

"Es joprojām tur nesaskatu īpašu impulsivitāti. Es redzu Trampa administrācijas konsekventu nostāju pieņemt Krievijas nosacījumus un, balstoties uz tiem, tiekties pēc miera, ko viņi ļoti steidzami meklē," komentēja M.Laurinavičus.

Saūda Arābijas sarunu atrisināšana bija nepieciešams solis - politikas komentētājs Kęstutis Girnius sacīja, ka sarunas starp ASV un Ukrainu ir izšķirošs solis, jo karš ir ieildzis pārāk ilgi un tam ir jābeidzas. Ukraina nespētu stāties pretī Krievijai bez atjaunotas militārās izlūkošanas palīdzības no ASV.

"Es domāju, ka tas ir solis uz priekšu, jebkurš solis ceļā uz mieru ir nepieciešams. Šis karš ilgst vairāk nekā trīs gadus, tam ir jābeidzas,” viņš saka.

“No otras puses, Ukrainai nebija izvēles - ja viņa būtu atteikusies parakstīt pamieru, tas vēl vairāk saniknotu Ameriku, kas būtu vēl tālāk no Ukrainas novērsusies. Un, tiešām, bez amerikāņu militārās palīdzības un īpaši bez informācijas no Amerikas izlūkdienestiem Ukraina vienalga vēl vairāk zaudētu Krievijai, viņu teritorijas būtu okupētas un šeit būtu diezgan grūti," sacīja speciālists.

Krievija var saskarties ar nepatīkamu scenāriju, jo tai tagad būs jāizlemj, vai pieņemt sarunās panākto pamieru starp ASV un Ukrainu uz 30 dienām. Pastāv aizdomas, ka Krievija šim lēmumam nepiekritīs un izvirzīs savus nosacījumus.

"Krievija tagad ir tajā sliktajā neērtajā situācijā, tai ir jāatbild, vai mēs pieņemam pamieru, vai nē - vai mēs piekrītam pamieram, vai nē. Un šķiet, ka nekas neliecina, ka Krievija būtu gatava to darīt,” saka eksperts.

“Tiesa, ir pazīmes, ka tā stingri pretosies tam un izvirzīs visdažādākās prasības, no kurām daļai Amerika nepiekristu. Tieši Krievija nonāks sarežģītākā situācijā. Domāju, ka līdz vakardienai Krievija juta, ka Amerika to vairāk atbalsta. Pēc vakardienas pēkšņā lēmuma, kur sarunas starp Ukrainu un Vašingtonu notika bez Krievijas, viņi droši vien domā, ko darīt.

Putins var tik drosmīgi teikt, ka "nepieņemam", bet tad, manuprāt, Amerika sāktu izdarīt citu spiedienu: vairāk sankciju un pēkšņi Putina vietā par Trampa lielāku draugu kļūtu Volodimirs Zelenskis," pārdomās dalījās politikas komentētājs.

Vai Tramps un Putins ir lojāli viens otram?

Kā sacīja K. Girniuss, ir grūti novērtēt Trampa un Putina komunikāciju un to, kā tā varētu attīstīties. Pamatojoties uz iepriekšējiem notikumiem kopš Trampa pirmā pilnvaru termiņa prezidenta amatā, viņa attiecības ar Putinu bijušas pretrunīgas.

"Ar Trampu to ir ļoti grūti paredzēt. Jāatceras, ka savā pirmajā amatā viņš bija ļoti draudzīgs pret Krieviju, sakot, ka vairāk uzticas Putina izteikumiem nekā Amerikas izlūkdienestu vērtējumam par Krievijas iejaukšanos Amerikas vēlēšanās.

Bet tad viņš pēkšņi sadusmojās un bija pirmais Amerikas prezidents, kurš nolēma piegādāt Ukrainai ieročus. Tāpēc šajā gadījumā var mainīties arī draugi. Savā pirmajā pilnvaru termiņā Tramps loloja attiecības ar Ķīnas līderiem, taču pēc kāda laika viņš atkal sāka noteikt tarifus, un tie palika caur Džo Baidena administrāciju un, visticamāk, tiks paaugstināti vēlreiz.

Savā ziņā Trampa deklarētā draudzība nenozīmē, ka viņš neveiks nedraudzīgas darbības pret savu draugu pēdiņās," sacīja politologs.

Atgādinām, ka otrdien Saūda Arābijā notikušajās ASV un Ukrainas pārstāvju sarunās panākta vienošanās, ka ASV nekavējoties atsāks sniegt militāro atbalstu Ukrainai, vēsta “AFP”.

ASV arī atsāks izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu un Kijiva pieņēma ASV ierosināto 30 dienu pamieru karā pret Krieviju. Abas valstis arī vienojās pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par retzemju elementu ieguvi. Šīs ir pirmās Kijivas un Vašingtonas augsta līmeņa sarunas, kopš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā mēnesī tikšanās laikā Ovālajā kabinetā publiski sastrīdējās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Pasaulē

Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs ceturtdien negatīvi novērtējis ASV priekšlikumu izsludināt 30 dienas ilgu uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, apgalvojot, ka tas vienīgi došot Ukrainas armijai atelpu.

Svarīgākais