Velga Vītola atsāks strādāt Līgatnes dabas takās

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks un zvērkope Velga Vītola Ziemassvētku brīvdienās ir tikušies un vienojušies, ka viņa arī turpmāk strādās Līgatnes dabas takās.

Vienošanās paredz, ka V.Vītolas darbs būs saistīts ar dzīvnieku labturības kvalitātes paaugstināšanu, Līgatnes dabas taku popularizēšanu sabiedrībā un tas nozīmē, ka ilggadējā zvērkope arī turpmāk saglabās saikni ar Līgatnes dabas taku dzīvniekiem.

Oficiāli darba attiecības ar V.Vītolu tiks uzsāktas, līdz ko to ļaus viņas veselības stāvoklis. Iespējams, ka tas varētu notikt jau 2013. gada janvārī.

Tikšanās ar V.Vītolu notika pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lūguma. Ministrs pauž, ka V.Vītolas līdzšinējais ieguldījums, aizrautība un sirsnība būs būtiski arī turpmāk, attīstot Līgatnes dabas takas

Vienlaikus ministrs norāda, ka "darba drošība, likuma normas un laba dzīvnieku turēšanas prakse ir viena visiem un vienādi piemērojama un šajā ziņā izņēmumu nedrīkst būt".

DAP augstu vērtē V.Vītolas ilggadējo pieredzi Līgatnes dabas takās un viņas sniegtie padomi arī turpmāk tiks uzklausīti un viņa konsultēs jaunos zvēru kopējus.

V.Vītola līdz šim neoficiāli ir bijusi Līgatnes dabas taku seja, aktīvi reklamējusi šo objektu sociālajos portālos ar saviem rakstiem un fotogalerijām un tas ir guvis plašu atzinību sabiedrībā un nu viņa to varēs darīt ar jaunu sparu kā pamatdarbu, ne tikai hobija līmenī.

Velga Vītola un DAP ģenerāldirektors Jānis Strautnieks aicina arī Latvijas mediju pārstāvjus savos rakstos un raidījumos censties neizplatīt foto un video materiālus, kuros attēlots cilvēku un pieaugušu plēsīgu dzīvnieku tiešs kontakts. "Šādu materiālu publiskošana var radīt maldīgu priekšstatu par plēsīgo dzīvnieku dabu un instinktiem," atzīst J.Strautnieks un tam piekrīt arī V.Vītola.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais