Viens no pēdējo gadu smagākajiem lēmumiem, kas Latvijai jāpieņem jau pēc dažiem mēnešiem, ir atteikšanās no lata un integrācija eirozonā.
Šis lēmums ir smags ne vien sentimentālu apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka, iestigusi smagu ekonomisko problēmu risināšanā, eirozona lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vairs nešķiet tik perspektīva. Tā rezultātā Latvijas sabiedrības atbalsts dalībai eirozonā ar katru mēnesi sarūk, iekams valdības centieni vienotās valūtas virzienā kļūst arvien nepārprotamāki. Jau tuvākajās nedēļās Saemai būs galīgajā lasījumā jābalso par eiro ieviešanas likumu, kas nozīmētu neatgriezenisku kustību pretim eirozonai. Tiesa, parlamenta opozīcija draud ar referenduma iniciēšanu, kura rezultāti – ņemot vērā sabiedrības pesimismu – varētu būt valdībai netīkami. Aizkulisēs tiek spriests, ka politiskajos gaiteņos šobrīd notiek lielā tirgošanās, kurā valdība ir gatava maksāt augstu cenu par atbalstu eiro. Tikmēr sabiedrība tiek pielabināta ar solījumiem stingri kontrolēt un ierobežot nepamatotu cenu kāpumu, kas līdz šim ir piemeklējis ikvienu valsti, kura izlēmusi ieviest vienoto valūtu. Jau tuvākajās nedēļās Finanšu ministrija plāno izvērst plašu informatīvo kampaņu, skaidrojot sabiedrībai eiro ieviešanas ieguvumus. Savukārt Ekonomikas ministrija sola jau šobrīd sākt patēriņa cenu monitoringu. Sadarbībā ar Latvijas Banku un Centrālo statistikas pārvaldi ir sagatavoti pirktāko 93 preču un 32 pakalpojumu saraksti, lai novērotu cenas maizei, gaļai, zivīm, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem u.tml. Savukārt uzņēmumi, kuri eiro ieviešanas laikā negodīgi cels cenas, tiks publiski nopelti.