Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 6. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
16:59 Drošība un atbalsts Ukrainai ir vienas no būtiskākajām Latvijas prioritātēm, trešdien tiekoties ar Svētā Krēsla jauno pārstāvi Latvijā, apustulisko nunciju arhibīskapu Georgu Gensveinu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Gensveins parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē. Sarunā atzinīgi novērtēta līdzšinējā Latvijas un Svētā Krēsla sadarbība, kā arī spēcīgās ekumenisma tradīcijas Latvijā.
Kalniņa-Lukaševica pateicās par Vatikāna centieniem panākt taisnīgu un stabilu mieru, kā arī uzsvēra nepieciešamību vairot atbalstu Ukrainai.
Puses īpaši izcēla jautājumu par Krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem. Aktīvi un dažādos līmeņos nepieciešams strādāt, lai ikviens Krievijas nolaupītais Ukrainas bērns varētu droši atgriezties mājās pie savas ģimenes, uzsvēra deputāte, akcentējot, ka būtisku ieguldījumu var sniegt tie, kuri var piekļūt nolaupīto bērnu pašreizējām atrašanās vietām un palīdzēt viņus atrast.
Tāpat sarunas gaitā tika izcelta bīskapa Jāzepa Rancāna (1886-1969) loma Latvijas valsts nepārtrauktības pamatprincipa uzturēšanā. Rancāns bija pirmo četru Saeimas sasaukumu deputāts, tostarp 4.Saeimas priekšsēdētāja biedrs, un pirmais Latvijas sūtnis pie Svētā Krēsla. Vēlāk, atrodoties trimdā, viņš bija Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta vietas izpildītājs.
16:21 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien akceptēja grozījumus likumā, kas paredz līdz 2025.gada decembra beigām turpināt sniegt atsevišķa veida atbalstu Ukrainas bēgļiem.
Grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā.
Latvijā atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā.
Vienlaikus atsevišķiem atbalsta pasākumiem likumā ir noteikts laika ierobežojums, kas šobrīd ir šī gada decembra beigas.
Minētie atbalsta pasākumi ir ar primāro atbalstu saistītie atbalsta pasākumi: atlīdzība par Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu, sākotnējā izmitināšana līdz 120 vai 60 dienām un ēdināšana līdz 30 dienām, izmitināšana pēc sākotnējā termiņa beigām mazaizsargātām personu grupām, zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, kā arī bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo darbinieku virsstundu atmaksa.
Minēto atbalsta pasākumu darbības laiks likumā iepriekš ticis pagarināts trīs reizes.
Likumā ietverto atbalsta pasākumu īstenošanai 2025.gadā Iekšlietu ministrijas vadībā ir izstrādāts pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 2025.gadam. Plāna projekts patlaban atrodas starpinstitūciju saskaņošanā.
Plānā ietverto atbalsta pasākumu īstenošanai atbildīgo iestāžu kopējais 2025.gadam aprēķinātais nepieciešamais finanšu apjoms indikatīvi veido 80 591 037 eiro.
Plāna projekta indikatīvās izmaksas šobrīd aprēķinātas, ietverot tajās terminēto atbalsta pasākumu turpināšanas izmaksas 2025.gadā.
Vienlaikus, ievērojot Ministru kabineta šogad septembrī ārkārtas sēdē nolemto, atbalstam ukraiņiem 2025.gadam akceptēts finansējums 65 miljonu eiro apmērā.
15:57 Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās tā sadarbosies ar jauno Amerikas administrāciju, lai "robusti aizstāvētu Krievijas nacionālās intereses" un sasniegtu "visus izvirzītos mērķus" karā.
14:46 Gaisa trauksme visā Ukrainā tika izsludināta 6. novembra pēcpusdienā saistībā ar lidmašīnas MiG-31K, potenciālās aeroballistiskās raķetes nesēja, pacelšanos, kas ilga nedaudz vairāk par 20 minūtēm.
13:49 Ukrainā bruto dabasgāzes ieguve oktobrī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga par 2,3% - līdz 1,663 miljardiem kubikmetru. Tas ir lielākais mēneša ražošanas apjoms kopš 2022. gada janvāra, pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma.
12:46. Maz ticams, ka Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā liks Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam uzreiz mainīt savu taktiku Ukrainā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Patlaban esot grūti prognozēt, vai paredzamas izmaiņas frontē līdz jaunā prezidenta inaugurācijai.
Slaidiņš šonedēļ atgriezies no kārtējā brauciena uz Ukrainu, un šajā valstī noskaņojums ir tāds "Trampa ievēlēšana ir briesmīgas beigas, bet Kamalas Herisas uzvara nozīmētu šausmas bez gala". Vienlaikus Slaidiņš atgādina, ka, Trampam pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, Krievija par to priecājās, taču drīz vien Trampa lēmumi tai sagādāja "aukstu dušu", jo Trampa darbības bija neparedzamas.
11:32. Apkopojot Ukrainas operācijas Kurskas apgabalā (Krievijā) rezultātus, Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis atklāj, ka Krievijas spēki tur zaudējuši vairāk nekā 20 000 karavīru. Viņi guvuši ievainojumus, kuru dēļ nespēj turpināt karot, vai zaudējuši dzīvības, vēstīts pravda.com.ua.
10:46. Ukraiņu droni pirmo reizi Krievijas Ziemeļkaukāza reģionā sasnieguši Dagestānu, trešdien vēsta Krievijas "Telegram" kanāli un reģiona amatpersonas.
Kā medijam RBK sacīja Dagestānas galvaspilsētas Mahačkalas lidostas ģenerāldirektors Saids Ramazanovs, dronu uzbrukuma dēļ lidostas darbība apturēta uz nenoteiktu laiku. Vēl pirms tam Dagestānas republikas vadītājs Sergejs Meļikovs platformā "Telegram" vēstīja par drona uzbrukumu Kaspijskā, kur atrodas jūras spēku bāze.
10:03. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 702 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1250 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9214 tankus, 18 592 bruņutransportierus, 20 170 lielgabalus un mīnmetējus, 1245 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 996 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 366 bezpilota lidaparātus, 2631 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 333 automobiļus un autocisternas, kā arī 3588 specializētās tehnikas vienības.
09:41. Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uz Ukrainu raidījis 63 trieciendronus "Shahed", un 38 no tiem ukraiņu karavīriem izdevies notriekt, bet vēl 20 dronu "lokācija pazaudēta", tas ir, tie, visticamāk nogāzušies, savus mērķus nesasniedzot, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Vadāmās aviācijas raķetes H-59 un H-31P uz Odesas apgabalu raidītas no Melnās jūras akvatorija gaisa telpas, teikts paziņojumā. Droni notriekti Odesas, Mikolajivas, Kijivas, Sumu, Kirovohradas, Žitomiras, Čerkasu, Čerņihivas un Zaporižjas apgabalos, norādīja Gaisa spēki.
08:18. Bojāgājušo skaits Krievijas raķešu triecienā Zaporožijas pilsētai, kas notika vakar, 5.novembrī, pieaudzis līdz septiņiem, ziņo pravda.com.ua.
00:10. Aptuveni 30% no Krievijas kodolarsenāla, kas sastāv no 5580 kaujas galviņām, atrodas Ukrainas bezpilota lidaparātu un raķešu darbības rādiusā, vēsta medijs "Foreign Affairs".
"Tā kā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi jau ir sasnieguši Maskavu, ir skaidrs, ka vismaz 14 Krievijas kodolieroču uzglabāšanas vietas tagad atrodas tās dronu darbības zonā.
Vismaz divas no šīm vietām atrodas mazāk nekā 160 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, kas ir Ukrainai jau piederošo postošāko raķešu diapazonā, vēl piecas vietas atrodas mazāk nekā 320 kilometru attālumā," minēts publikācijā.