Saskaņā ar Eiropas Savienības pētījumiem 2015. gadā 90% no visām darba vietām ikvienā nozarē strādājošajiem būs nepieciešamas tehniskās iemaņas, tajā skaitā eprasmes.
Tādēļ, lai aktualizētu eprasmju nozīmi darbā, sevis pilnveidē un palīdzētu sabiedrībai tās apgūt, Latvijā jau ceturto gadu tiek organizēta Eprasmju nedēļa.
Lai arī aktivitātēs plānots iesaistīt visas vecuma grupas, tomēr jau otro gadu īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem un viņu karjeras iespējām informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomā, jo jau tagad gan Latvijā, gan visā Eiropā aizvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc jaunajiem speciālistiem šajā nozarē. Ja šā jautājuma risināšanā būs novērojama pasivitāte, drūmākās aplēses liecina, ka 2015. gadā visā Eiropā trūks no 400 līdz pat 800 tūkstošiem IKT speciālistu, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA, Eprasmju nedēļas galvenais organizators) viceprezidente Māra Jākobsone.
IKT Karjeras diena
Eprasmju nedēļa šogad notiks no 18. līdz 24. martam. Tās organizēšanā Latvijā jau iesaistījušies vairāk nekā 80 partneru no IKT nozares uzņēmumiem, valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora, kā arī vairāk nekā 100 reģionālo partneru – novadu un pilsētu pašvaldības, skolas, bibliotēkas.
Eprasmju nedēļa 2013 būs veltīta trīs galvenajām tēmām. «Pirmā no tām saucas Eprasmju portfelis. Šī tēma sevī ietvers aktivitātes, kas adresētas jauniešiem, proti, nedēļas laikā skolās norisināsies dažādi konkursi, sacensības, zināšanu pārbaudes testi. Šiem pasākumiem būs divi uzdevumi: pirmkārt, jauniešu IKT zināšanu pilnveide, lai viņi būtu prasmīgi datorlietotāji. Otrkārt, sniegt viņiem ieskatu, kādus daudzveidīgus karjeras ceļus piedāvā IKT. Nedēļas ietvaros notiks arī IKT Karjeras diena, kuras laikā skolēniem būs iespēja vai nu ēnot kādu sev interesējošās profesijas pārstāvi, vai, piemēram, visai klasei doties uz kādu no IKT uzņēmumiem, vai arī darba devēji viesosies mācību iestādēs, kur stāstīs par minētajā sfērā strādājošo ikdienu,» skaidro M. Jākobsone.
Sākt izglītošanu jau sākumskolā
Eprasmju portfelī iekļautas arī mazo un mikro uzņēmumu apmācības IKT izmantošanā, jo tieši šajā auditorijā Latvijā visvairāk nepieciešams atbalsts.
Savukārt otrā tēma, kam dots nosaukums Digitālais piedzīvojums, ietver pasākumus, kas domāti senioriem, kam ir interese apgūt pamatlīmeņa eprasmes.
Notiks arī iedzīvotāju plaša informēšana par jauniem epakalpojumiem, kas būtiski atvieglo ikviena tā lietotāja ikdienu. «Epakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, taču nereti par tiem nezina un tāpēc tos nelieto īpaši aktīvi. Tāpēc ar dažādiem pasākumiem vēlamies parādīt un izglītot par epakalpojumu iespējām un pielietojumu,» akcentē LIKTA viceprezidente.
Visbeidzot trešā tēma – Mana digitālā vide – skars jautājumus par drošību un datu aizsardzību internetā, sociālajiem tīkliem un digitālajiem medijiem. Detalizēta pasākumu programma līdz 22. februārim būs publicēta mājaslapā: www.eprasmes.lv.
Taujājot par sabiedrības kopējo eprasmju līmeni, M. Jākobsone teic: «Pamatprasmes, kas ļauj strādāt internetā, rakstīt epastus, vairākums ir apguvuši, tomēr arvien vairāk iezīmējas satraucoša tendence – trūkst speciālistu, kam ir vidēja un augsta līmeņa eprasmes. Ja mēs šo problēmu turpināsim ignorēt, agrāk vai vēlāk mums speciālisti būs jāaicina no ārvalstīm. Lai šis scenārijs nepiepildītos, LIKTA šo jautājumu pārrunājusi ar Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju, uzsverot, ka jau sākumskolā nepieciešams pamazām, bet pilnvērtīgi sagatavot un apmācīt skolēnus (matemātikas, informātikas stundās), lai viņi varētu, ja ir pašiem interese, vēlāk strādāt tehniskajās profesijās. Šobrīd dažreiz vērojama situācija, kad pēc 12. klases skolēnam ir vēlme studijas saistīt ar IKT jomu, bet skolā iegūtās zināšanas – piemēram, matemātikā, algoritmiskā domāšanā – nav tik augstā līmenī, lai atbilstu augstskolas prasībām.»
Interesentu netrūkst
M. Jākobsone atzīst – lai arī Eprasmju nedēļa ir ļoti lietderīga aktivitāte, tomēr tā ir īslaicīga informēšanas un izglītošanas kampaņa. «Nav jau tā, ka gada griezumā vairs nekas cits nenotiek, taču būtu jādara vairāk. No valsts puses tiek paredzēti pienācīgi naudas līdzekļi IKT infrastruktūrai, sistēmu izstrādei, bet iedzīvotāju izglītošanai finansējums ir salīdzinoši ierobežots. Taču, ja cilvēks nemācēs konkrēto pakalpojumu lietot, nebūs pārliecināts par tā drošumu, viņš pakalpojumu nelietos, lai arī cik augstvērtīgs un kvalitatīvi izstrādāts tas būtu. Tieši tāpēc tik būtiska ir sabiedrības apmācīšana, atbilstoši katra prasmju līmenim un vajadzībām,» uzsver M. Jākobsone, piebilstot, ka pašiem iedzīvotājiem vēlme apgūt eprasmes ir ļoti liela, piemēram, Lattelecom projektam Pieslēdzies, Latvija! interesentu netrūkst: 2012. gada laikā bez maksas datorprasmes apguva 6680 senioru.