Barča: pieļauju, ka valdība pensijas šogad tomēr indeksēs

Oficiālajā vietnē www.latvija.lv pieejamais vecuma pensijas kalkulators daudziem sagādāja šoku: uzkrātā pensija bija ceļazīme uz nabagmāju. Komentāros virmoja vilšanās – kāda jēga maksāt nodokļus, jo īpaši, ja vidējais mūža ilgums vīriešiem ir zemāks par nesen paaugstināto pensionēšanās vecumu.

Kalkulators pazuda, jautājums palika. Noteiktās profesionālās aprindās ne mazāks sašutuma vilnis vēlās pār Labklājības ministrijas (LM) virzīto koncepciju par izdienas pensijām.

No otras puses, nenoliedzams fakts ir arvien pieaugoša sabiedrības novecošanās, mazs sociālais budžets ar lielu pensiju īpatsvaru tajā. Pensiju sistēmas līkločus, apspriestās izmaiņas un nākotnes pensionāru izredzes Neatkarīgā skaidrot aicināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS/Liepājas partija).

– Latvijas Pensionāru federācija plāno vākt parakstus par to, lai no oktobra tiktu atsākta pensiju indeksācija. Cik pamatota ir prasība, un kādas cerības kaut ko panākt?

– Manis pārstāvētā frakcija (ZZS) ir trīs reizes piedāvājusi grozījumus Likumā par valsts pensijām, bet diemžēl Saeima tos nav nodevusi izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai, lai gan pietrūkušas tikai nedaudz, kādas desmit balsis. Tas nozīmē, ka koalīcija pagaidām tam vēl nav gatava.

– Arī kādi koalīcijas deputāti atbalsta indeksāciju?

– Daži vai nu atbalsta, vai nebalso. Inflācija ir nedaudz virs 2%. Tā it kā samazinās, ko gan grūti aptvert, jo redzam, cik nežēlīgi augstas ir apkures maksas, prognozēts arī gāzes, elektrības cenu kāpums. Arī citās jomās cenas aug. Likumā noteikts: ja inflācijas procents pārsniedz 1%, sākas pensiju indeksācija. Bet, tā kā indekss ir visiem vienāds, piemēram, kaut vai 1,25%, vairāk iegūst tie, kam pensijas ir lielākas. Tādēļ varbūt ir pienācis laiks domāt par pensiju indeksācijas veikšanu citādā veidā. To esmu paudusi arī vienā sanāksmē pensionāriem un to teikšu arī jaunajai Latvijas Pensionāru federācijas vadībai.

– Jāindeksē tikai mazās pensijas?

– Nē. Jāindeksē atbilstoši darba stāžam vai sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi mēs izdarītu divas labas lietas. Mēs atzītu cilvēka darba mūžu. Tiem, kas nostrādājuši tikai desmit gadu, indeksācijas koeficients būtu zemāks. Arī jauniem cilvēkiem liktu saprast, ka nepietiek maksāt nodokļus 10, 15 vai 20 gadu, bet pēc iespējas ilgāk, lai ir tiesības prasīt no valsts atbalstu.

– Pēc šīs, jūsu piedāvātās, formulas, iegūtu arī lielo pensiju saņēmēji.

– Ja viņiem būtu liels darba stāžs, tad jā. Bet tad ir vienalga, vai tā ir bibliotekāre, medmāsa, skolotāja...

– Viņām gan algas un pensijas nav lielas.

– Protams. Lielās pensijas pamatā ir tiem, kas veica lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas no 1996. gada līdz 1999. gada beigām. Tie ir vairāk vadošie darbinieki ražošanas sfērā, banku augstākā līmeņa darbinieki, bet ne tie, kas strādāja sociālajā jomā, izglītībā un medicīnā.

– Indeksāciju iesaldēja krīzes laikā un no prasībām indeksēt pensijas atgaiņājās ar argumentiem, ka deflācijas laikā tās nāktos samazināt. Tagad atkal ir inflācija, «ekonomikas augšupeja», bet pensijas neindeksē un indeksācija iesaldēta līdz 2014. gada 1. janvārim, kad arī to sola darīt tikai reizi gadā, nevis divas kā iepriekš. Varbūt tiešām ir prioritārākas lietas, kam nauda vajadzīga?

– Grūti pateikt. Ja LM apgalvo, ka pensijas deflācijas apstākļos netika samazinātas, tāpēc tās tagad var neindeksēt, tad šāds arguments neiztur kritiku, jo pensionāriem tāpat ir papildu izdevumi, kaut vai tie paši dzīvokļu rēķini, arī veselības aprūpe. Gados vecākiem cilvēkiem tomēr ir vairākas diagnozes un slimības, un slimo viņi vairāk nekā jauni cilvēki. Tātad viņi vairāk tērē veselības aprūpei.

– LM argumentē, ka būtu bezatbildīgi deficīta apstākļos palielināt sociālā budžeta izmaksas. Kā izteicies LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, tas šā brīža sociālo iemaksu veicējiem radītu priekšstatu, ka valdība nespēj turēt doto vārdu un panākt stabilu ilgtspējīgu sociālā budžeta darbību. Veidojot valdību, koalīcija solīja: «2013. gadā nodrošināsim taisnīgu pensiju indeksāciju, ilgtspējīgas sociālā atbalsta sistēmas ietvaros.»

– Pieļauju, ka valdība vēl lems par to, lai 2013. gadā pensijas oktobrī tiktu indeksētas.

– Vēl pirms pašvaldību vēlēšanām?

– Tā varētu būt. Nevienam nav noslēpums, ka pensijas vecuma personas Latvijā ir lielākais elektorāts. Turklāt pensiju indeksācija attiecas ne tikai uz valsts vecuma pensijām, bet arī uz invaliditātes pensijām un apgādnieka zaudējuma pensijām.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"