Kādreizējie Latvijas pilsoņi, kuriem pilsonība tika atņemta ar tiesas spriedumu, pēc Pilsonības likuma grozījumu stāšanās spēkā varēs lūgt atjaunot pilsonību.
Vai viņi visi to darīs? Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais ir prognozējis, ka desmit gadu laikā varētu pieteikties vairāk nekā 50 000 cilvēku, kuri vēlētos kļūt par dubultpilsoņiem, šajā skaitā iekļaujot ekonomiskos un citus emigrantus.
Pēdējo piecu gadu laikā pilsonība tika atņemta 401 cilvēkam, jo pašreizējie likumi lielākoties nepieļauj Latvijas Republikas pilsonim būt arī citas valsts pilsonim. Ik gadu tiesai tiek nodotas aptuveni 100 lietu par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja iegūta citas valsts pilsonība. Saeimas deputātes Ineses Lībiņas-Egneres vārdā viņas palīdze Madara Černauska informēja
Neatkarīgo, ka ir paredzēts, ka šīs personas varēs lūgt Latvijas pilsonību atjaunot. Tomēr daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri atsakās no Latvijas pilsonības. Mūsu valsts likumi paredz divus veidus, kā atbrīvot no Latvijas pilsonības – vai nu brīvprātīgi atsakoties, vai ar tiesas spriedumu.
Viena no skaļākajām pilsonības atgūšanas prāvām ir saistīta ar zinātnieku Uldi Bērziņu. Ilgus gadus tiesājoties, viņš panāca sev labvēlīgu Latvijas Augstākās tiesas spriedumu, proti, habilitētajam doktoram fizikā, kurš 2007. gadā ir pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību, ir saglabājama arī Latvijas pilsonība. Tagad zinātnieks sarunā ar Neatkarīgo saka: «Man jau visu laiku šīs pilsonības bija, kamēr ilga tiesāšanās.» Viņš negrasījās brīvprātīgi atteikties no Latvijas pilsonības. Šo tiesas lēmumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzina par nebijušu precedentu. U. Bērziņš atzīst, ka formāli ierēdņiem, kuri ierosināja tiesā lietu par pilsonības atņemšanu, bija taisnība, bet, viņaprāt, Latvijā ir ļoti daudz dīvainu likumu.
Kad stāsies spēkā grozījumi Pilsonības likumā, dubultpilsonība būs atļauta konkrētam cilvēku lokam un nebūt ne visās valstīs dzīvojošiem, bet, piemēram, tad, ja persona ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes, kādas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts pilsonis (pavalstnieks). Tādējādi arī daudzas Turcijā dzīvojošas Latvijas pilsones varēs iegūt dubultpilsonību. Tiklīdz sākās diskusijas par Pilsonības likumu, Neatkarīgā uzklausīja Turcijā dzīvojošo Lienu Boduru, kura Latvijas pilsonību saglabā patriotisku iemeslu dēļ, bet labprāt iegūtu arī Turcijas pavalstniecību. Kādēļ? Lai dabūtu darbu Turcijā, nepieciešama darba atļauja. Neviena kompānija nav vēlējusies Lienu algot, kamēr viņai nav Turcijas pilsonības. «Tādu kā es šeit, Turcijā, ir ļoti daudz meiteņu, mēs visas mācām bērniem latviešu valodu un tradīcijas un vēlamies, lai viņi lepojas, ka ir daļa no mazās valstiņas. Un mums ir bail, ka vajadzētu atteikties no pilsonības materiālu apsvērumu dēļ, līdz ar to mazajiem nedot iespēju varbūt kādreiz dzīvot Latvijā,» viņa neslēpa bažas.