Šā gada iekavējušos pavasari izjūt arī gājputni. Lai gan Latvijā viņi ieradušies vidēji trīs nedēļas vēlāk, zeme joprojām daudzviet vēl segta ar sniegu, bet ūdeņi – ar ledu.
Bažas par to, ka daudziem tas nenozīmēs bada nāvi, putnu pazinēji gan kliedē, apgalvodami: viss būs kārtībā, jo pirmie atlido stiprākie, tātad – arī ilgāk spējīgi izturēt ekstremālākus apstākļus.
«Putni gluži kā meteorologi seko līdzi laika apstākļiem, un tie, kas pārziemo Rietumeiropā, nebūt nesteidzas atgriezties dzimtenes sniegotajos laukos,» skaidro Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dimitrijs Boiko. Protams, grūtāk esot tiem spārnaiņiem, kas ziemu pārlaiž Āfrikā, piemēram, stārķiem un bezdelīgām. Viņi šeit atlido aprīļa vidū un nevar pamainīt maršrutu, lai vēl kādu laiku uzkavētos siltākās vietās – Polijā un Vācijā, kā to dara Eiropā ziemojošie. Pašlaik stārķi atgriežas lielos pulkos, apliecina Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošais pētnieks Indriķis Krams, kurš šajās dienās saņēmis ziņu, ka Ilūkstes pusē redzēts apmēram 300 putnu liels bars. Arī citviet svēteļi lielākos vai mazākos bariņos manīti ganāmies atkusušās vietās – tajā skaitā ceļu un dzelzceļa malās. «Tie putni ir labā stāvoklī, jo pirmie atlido veselākie un pieredzējušākie. Viņi zina, kāpēc tā dara, arī to, ka būt pirmajam nozīmē labākas ligzdošanas vietas, ātrāku vairošanās periodu un lielāku iespēju izvairīties no parazītiem un slimībām. Tomēr viņi rēķinās arī ar zināmu badošanās periodu, kad nāksies iztikt ar uzkrātajām tauku rezervēm. To viņiem var pietikt pāris nedēļām. Ja vēl dabū kādas nezāļu sēklas palasīties, tas jau nozīmē nozīmīgu enerģijas devu,» teic I. Krams, piebilstot, ka stārķi nesmādē pat kritušus dzīvniekus, arī uz ceļa nobrauktos. Šā iemesla dēļ viņš iesaka autobraucējiem braukt lēnāk, lai izbēgtu no sadursmes ar putniem. Viņš pat min Somiju par piemēru, jo tur gājputnu atgriešanās laikā visā valstī tiek ierobežots braukšanas ātrums līdz 80 kilometriem stundā.
Savukārt D. Boiko pieļauj, ka var mēģināt stārķus piebarot ar gaļas vai zivju gabaliņiem, taču īpašu nepieciešamību pēc piebarošanas viņš nesaskatot. Ornitologs Mārcis Tīrums saka vēl striktāk: viss ir kārtībā, uztraukumam nav pamata, jo kukaiņi un taureņi ir jau modušies, tāpēc barība ir pieejama.
Putnu vērotājiem mazliet lielākas bažas rada ligzdošanas iespējamā ieilgšana – it īpaši tas var atsaukties uz gulbjiem, kuru mazuļi rudenī varbūt nebūs tik stipri, lai lidotu tālus ceļus. Arī kāpuru, kas ir svarīga barības bāze, sezona var nesakrist ar jaunās paaudzes nākšanu pasaulē. Tāpat ornitologi pieļauj, ka tie putni, kuri atkārtoti ligzdo, varētu to nedarīt vai mazuļi varētu arī neizdzīvot.
Taču kopumā visi aptaujātie putnu speciālisti pauž: dabā nav labu vai sliktu gadu, ir tikai tie, kas spēj pielāgoties, un tie, kas nespēj. Arī tad, ja pēkšņi uznāk cīruļputenis jau pilnā pavasara plaukumā, tas atstāj lielāku iespaidu uz jaunākiem, mazāk pieredzējušiem putniem.