Maijā, kas pasludināts par dzejnieka Imanta Ziedoņa mēnesi, pieminot mūžībā aizgājušo Ziedoni, daudzviet Latvijā notiks dažādi pasākumi, kuru vidū būs izstādes, koncerti, grāmatu atvēršanas svētki un starptautiska zinātniskā konference, kā arī tiks iedibināta Ziedoņa balva.
Rakstniecības un mūzikas muzejā visu mēnesi un līdz pat gada beigām skolēniem tiks piedāvātas nodarbības "Blēņas un Ziedonis", kas taps pēc Ziedoņa "Blēņas un pasakas" motīviem, bet Ojāra Vācieša muzejā skatītājiem tiks piedāvāta izstāde par Vācieti un Ziedoni "Dzejas dižkoki".
Turpinos pirms četriem gadiem sākto tradīciju, arī šogad 1.maijā Tukumā tiks rīkots ķiršu stādīšanas pasākums "Ziedoņa pieskāriens". Tukuma novada domes Kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Smirnova žurnālistiem stāstīja, ka šī tradīcija iedibināta pirms pāris gadiem, kad, svinot dzejnieka 77 gadu jubileju, Mālkalnā tika iestādīti 77 ķiršu kociņi. Šogad dārzā, kuru vietējie jau nodēvējuši par Ziedoņa ķiršu dārzu, iecerēts iestādīt 100 jaunus ķiršu kociņus.
Līdztekus ķiršu koku stādīšanai Brīvības laukumā notiks strūklakas modināšana un pilsētā norisināsies Ziedoņa dzejas lasījumi un teātru iestudējumu festivāls, savukārt 18.maijā Tukumā, Katrīnas laukumā, notiks vides objekta ar Ziedoņa dzejoli "Tukums" atklāšana.
Līdz šim Latvijā ir reģistrētas 500 dziesmas ar Ziedoņa vārdiem. Nelielu ieskatu dziesmu daudzveidībā varēs gūt piecos koncertos "Ziedonis. Lācis. Sievietes", kas Dailes teātrī norisināsies no 3.maija līdz 5.maijam. Komponists Kārlis Lācis minēja, ka pagājušā gada pavasarī viņš uzrakstīja pirmo pavadījumu Ziedoņa dzejolim, kam turpinājumā sekoja vēl citas dziesmas, kas apkopotas dziesmu albumā un jau šonedēļ izskanēs Dailes teātrī.
Savukārt Ziedoņa sociālais fenomens tiks pētīts starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas Rīgas Latviešu biedrības namā notiks 8.maijā un 9.maijā. Šajā konferencē piedalīsies gan akadēmiķi un literāti, gan Ziedoņa darbu tulkotāji un citi, kopskaitā uzstāsies 70 runātāji, informēja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore un literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa.
"Mākslinieku vērtējumā galvenais ir saņemt tautas mīlestību. Ja ir saņemta tautas mīlestība, tad arī akadēmiskajai sabiedrībai nekas cits neatliek kā pētīt to brīnumu," sacīja Cimdiņa. Konferences laikā atvēršanas svētkus piedzīvos grāmata "Mans Ziedonis", ko sastādījusi Lija Brīdaka, bet grāmatā apkopotas tādu ievērojamu personu kā Vairs Vīķes-Freibergas, Māras Zālītes un citu domas, atmiņas par Ziedoni. Konferences programma būs piesātināta ar dažādiem lasījumiem, un interesenti tai līdzi varēs sekot arī internetā Latvijas Universitātes mājaslapā.
Savukārt Latvijas Dzelzceļa muzejā 15.maijā varēs sekot līdzi diriģenta Sigvarda Kļavas izlolotam projektam - koncertam "Imants un Ziedonis". Šajā koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos dziesma "Ūdensroze aust". Imanta Kalniņa dziesmas ar Ziedoņa vārdiem izpildīs Latvijas Radio koris un solists Renārs Kaupers. Šis koncerts 23.majā būs skatāms arī Latvijas Televīzijas kanālā.
25.maijā Sabilē, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā, notiks vides mākslas objekta "Ziedoņa akmens" atklāšana, kura laikā tiks organizēta Ziedoņa akmens sēklas stādīšanas performance un būs skatāma Gunāra Janaiša fotogrāfiju izstāde. Tēlnieks un Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja direktors Ojārs Feldbergs stāstīja, ka, iedziļinoties Ziedoņa rakstītajā tekstā, dzejā un epifānijās, viņš saskārās ar to, ka dzejnieks runājis arī par akmeņiem. Ar akmens stādīšanu Feldbergs sāka aizrauties 2007.gadā, un gadu gaitā viņš bija cerējis, ka arī Ziedonis varēs ierasties klātienē iestādīt kādu akmeni, taču dzejnieka veselība to neļāva.
"Ziedoņa dzimtajā vietā Ragaciemā atradu akmeni, kas lieliski kalpoja par akmens sēklu. Ar šo akmens sēklu 18.februārī viesojos pie Ziedoņa, lai viņš tam dod savu svētību. Atvadoties Ziedonis vairākas reizes nodziedāja, lai dzīvo akmens, bet pēc deviņām dienām dzejnieks aizgāja mūžībā," klāstīja tēlnieks. Viņš piebilda, ka Ziedoņa akmens sēkla netiks stādīta zemē, bet gan akmenī, lai tā nepazustu.
Savukārt Ziedoņa fonda "Viegli" pārstāvis Jānis Holšteins-Upmanis vēstīja, ka fonds turpinās visus iesāktos projektus un attīstīs arī jaunas idejas, pie kurām pieskaitāma arī Ziedoņa prēmijas "Laiks Ziedonim" iedibināšana. Paredzēts, ka prēmija tiks pasniegta reizi gadā Ziedoņa dzimšanas dienā 3.maijā. Prēmija katru gadu tiks piešķirta kādas citas mākslas nozares pārstāvim par izcilību, bet pie "Laiks Ziedonim" varēs tikt gan Latvijā dzīvojošie talanti, gan arī latvieši pasaulē. Pirmā "Laiks Ziedonim" balva tiks iešķirta nākamajā gadā, bet šogad žūrija sanāks kopā, lai izvērtētu balvas pretendentus.
Fonds "Viegli" turpinās tos projektus, kurus iniciējis pats Ziedonis. Turpinās darbs pie Murjāņu vasarnīcas izveidošanas par starptautisku radošo centru, tāpat tur iecerēts izveidot brīvdabas estrādi un ierīkot dabas takas, pa kurām kādreiz staigājis pats Ziedonis. Fonds turpina darbu arī pie digitālā muzeja otrās kārtas, kuras vadmotīvs būs "Krāsainās pasakas".
Ziedoņa mēneša laikā notiks arī vēl daudzi citi pasākumi, ar kuru programmu var iepazīties internetā "www.km.gov.lv".
Ziedonis bija viena no retajām Latvijas kultūras personībām, kura jau savas dzīves laikā tika iekļauta kultūras kanonā, tādējādi apliecinot viņa izcilo un paliekošo literāro devumu Latvijas kultūrai un latviešu tautai.
Dzejnieks mūžībā aizgāja šogad divus mēnešus pirms savas 80 gadu jubilejas - 27.februārī. Atvadīties no Ziedoņa Rīgas Domā ieradās tūkstošiem cilvēku.