Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts

Carnikavas novadā pie domes vadības jau ilgus gadus ir sievietes. 14 gadus to stūrēja tēvzemiete Elfa Sloceniece, bet pēc iepriekšējām vēlēšanām pašvaldības priekšsēdētājas amatā nokļuva Latvijas Zemnieku savienības (LZS) pārstāve Daiga Jurēvica, kura ir apņēmības pilna saglabāt savu portfeli arī turpmāk.

Lai gan pašreizējā domes vadība par savu lielāko trumpi postulē novada attīstību un projektu īstenošanu, četru citu sarakstu līderi no Reģionu alianses, Saskaņas centra (SC), Visu Latvijai!TB/LNNK un Vienotības tur saskata arī lielāko vājumu. Vislielākā kritikas zalve tiek ieplānotajam, teju 2 miljonu vērtajam gājēju tiltam pār Gauju.

Kad sievas spēkojas

«Jurēvicas dome» – tā carnikavieši un arī citu sarakstu kandidāti nereti dēvē pašreizējo pašvaldības vadību. Viņa politikā ir no 2001. gada, kad pievienojās Tautas partijai (TP). Toreiz domes priekšsēdētāja E. Sloceniece jaunpienākušo politiķi paņēma savā sarakstā, un viņas abas pārvarēja atlases slieksni. D. Jurēvica atzīst, ka jau tolaik daudzko sapratusi. «Ļoti atšķirīgi domājam par daudzām lietām, tāpēc turpmāk nolēmu veidot savu sarakstu.» 2005. gadā viņas pārstāvētais TP saraksts ieguvis četras vietas, bet iekļuvis opozīcijā, kamēr E. Sloceniece ieguvusi «absolūto vairākumu». Lai gan TB/LNNK saraksts un E. Sloceniece arī 2009. gadā saņēma daudz lielāku carnikaviešu atbalstu nekā D. Jurēvica un viņas komanda (tas bija apvienotais triju partiju saraksts, kurā D. Jurēvica startēja jau no ZS), nacionāļu saraksts tomēr tika atbīdīts malā, un ilggadējā domes priekšsēdētāja galu galā izvēlējās nolikt deputāta mandātu un strādāt citā pašvaldībā. Par priekšgājējas lielāko vājuma punktu pašreizējā novada vadītāja min to, ka novadā nav bijis gandrīz nekādas attīstības: līdz 2009. gadam īstenots tikai viens projekts. Šajās vēlēšanās E. Sloceniece vairs nepiedalās, bet D. Jurēvica tās nosauc par pārbaudījumu sev un savai komandai, kas parādīs, «vai tas, ko darām, un sāktais novada attīstības ceļš ir pareizākais».

Neapmierināti ar komunikāciju

Par šā ceļa pareizumu šaubās bijušais domes priekšsēdētājas vietnieks Imants Krastiņš, kuru «vienā skaistā dienā no amata atstādinājusi bijusī koalīcijas partnere Jurēvica». Sākotnēji bijis runāts, ka pusi sasaukuma domi vadīs viņa, bet otru pusi – I. Krastiņš, bet tad laikam viņa nolēmusi, ka labāk vadīt visu pašai un ka veselīga konkurence nav vajadzīga. Gan viņš, gan viņa partijas biedrs Carnikavas novada Attīstības biedrības aktīvists Kristaps Bergmanis nav neapmierināti ar pašreizējo domes vadības darbu. Viss notiekot vienvirziena kustībā, pat konstruktīvi iebildumi netiekot ņemti vērā, jo domes priekšsēdētāju atbalsot gan viņas vietniece, gan seši domes darbinieki –

deputāti. Cerot, ka šajās vēlēšanās tā nenotiks, jo to nosaka šogad pieņemtie ierobežojumi. Pati D. Jurēvica gan uzskata, ka tas pat darbā palīdz, jo «pašvaldības darbinieki labāk zina lietas un viņiem nav jāstāsta par tām». Katrā ziņā nepiekrītot pārmetumiem, ka viņa neieklausoties citos un komunikācija ar iedzīvotājiem ļoti klibojot – viņai esot ļoti svarīgi citu paustie ieteikumi, tai skaitā – opozīcijas. Arī pārmetumi, kas tiek adresēti pret domes mājaslapā slēgto iedzīvotāju forumu, neesot pamatoti. Tas darīts, lai ierobežotu vēlēšanu aģitāciju.

Slavē par projektiem

Kā viņas vadītās domes galveno trumpi D. Jurēvica min Eiropas Savienības atbalstītos projektus, kuriem ķērusies klāt līdz ar savu ievēlēšanu amatā. Prasmi rakstīt projektu pieteikumus esot guvusi, vēl strādādama Satiksmes ministrijā. Domē izveidota arī Attīstības nodaļa, kurā strādājot ļoti profesionāli speciālisti, nevis «radi un draugi». Viņas valdīšanas laikā īstenoti un iesākti kopumā 45 projekti, piesaistot pavisam ap 15 miljoniem latu. Pat krīzes laikā spējuši dabūt gatavus piecus projektus. Kā lielākie īstenotie tiek nosaukti: bērnudārza piebūve, novadpētniecības muzejs, jaunais svētku laukums ar Viļņa Titāna veidoto pieminekli. Tuvākie plānotie: gājēju tilts pāri Gaujai, aizsargdambis, kas pasargātu Siguļu ciema un Līduma2 ļaudis no plūdiem, veloceliņu izbūve Piejūras parkā.

Kritizē par izšķērdību

Citi sarakstu līderi nenoliedz, ka šajā virzienā tiek strādāts, un visvairāk uzteic bērnudārza projektu. Krietni kritiskāki vārdi tiek adresēti jaunajam parkam, kas izbūvēts nostāk no centra – netālu no dzelzceļa tilta. I. Krastiņš izteic izbrīnu – kāpēc gan pilsētas centrālajā parkā nevarēja izvietot pieminekli? Turklāt – nav saprotams, kāpēc izvēlēts ķēžu rāvējs, bet ne kaut kas Carnikavai atbilstošāks, piemēram, zvejniekvīrs ar nēģu grozu. Taču visvienotākā kritika tiek apzeltītajam gājēju tiltam, kuru plānots celt tikai par pašvaldības naudu – 1,8 miljoniem latu. D. Jurēvica skaidro, ka pietrūcis punktu, lai iegūtu ES finansējumu, bet objekts esot tik būtisks, ka to atlikt nevar, jo līdzšinējais veids, ka cilvēki šķērso Gauju, izmantojot dzelzceļa tiltu, ir vairāk nekā bīstams. Viņa uzskata, ka pašvaldība var atļauties šādu summu, un tā ir gatava to realizēt (jau notiek iepirkuma konkurss būvniecībai). Diemžēl citi alternatīvi varianti neesot īstenojami – par to pārliecinājušies sarunās ar Satiksmes ministriju. Te nu citu sarakstu pārstāvji ir pilnīgā opozīcijā, uzsverot, ka tā ir pašvaldības līdzekļu izšķiešana. Eduards Burģelis no SC uzskata, ka tas ir atbalstāms tikai tad, ja var dabūt Eiropas naudu (tieši tāpēc pašvaldības iedzīvotāji sākotnēji šo projektu tik ļoti atbalstījuši).

K. Bergmanis iesaka palielināt sabiedriskā transporta maršrutus pāri Gaujai, bet Kaspars Vingris no Vienotības domā, ka lietderīgāk celt piekaramo tiltu vai pārvietošanos organizēt, izmantojot luksoforus.

Sola remontēt un attīstīt biznesu

Visi aptaujātie ir pārliecināti, ka daudz svarīgāk šo naudu novirzīt novada ceļiem: tie esot traģiskā stāvoklī. Pat centrālā Zvejnieku iela – esot kā tankodroms, ko ievērojis arī Valdis Zatlers, kad, būdams Valsts prezidents, atbraucis uz Carnikavu vizītē. Arī ceļš uz jūru un jauno muzeju ir grambu grambās.

D. Jurēvica nenoliedz problēmu: ZS programmā kā viens no punktiem esot rakstīts – turpināsim sakārtot novada ceļus. Līdz šim gan tiem atvēlēta niecīga artava, piebilst I. Krastiņš, piemēram, 15 000 latu gadā, – ar tādām summām diez vai tie kļūšot gludāki.

Tāpat par pašreizējās domes klupšanas akmeni K.Vingris, nacionāļu līdere Daiga Kalnbērziņa un I. Krastiņš nodēvē uzņēmējdarbības attīstības trūkumu. 2009. gadā pirmo reizi tika organizēts uzņēmēju forums – sanākuši ap 100 vietējo uzņēmēju, pēc gada jau mazāk, bet pērn – atnācis tikai viens, kas rāda – viņi nav saklausīti. Tad nu sarakstu līderi sola šo caurumu aizlāpīt, gan solot izveidot biznesa inkubatoru un pie pamatskolas arodvidusskolu, gan īstenojot privātās un publiskās partnerības projektus. Dažādo sarakstu vadoņi akcentē arī citas carnikaviešu problēmas: māju siltināšana, augsts nekustamā īpašuma nodoklis, neapgaismotas ielas utt. Vai to izdotos novērst jebkuram no politiskajiem spēkiem, ir liels jautājums, taču – solīts makā nekrīt. Katrā ziņā carnikaviešiem pašiem jādomā, ko ņemt par pilnu un ko ne.