AS Pasažieru vilciens (PV) vēlmi biežāk apmeklētajos tūristu galamērķos – ne tikai Rīgas, bet arī Jūrmalas, Siguldas un Saulkrastu stacijās – vilcienu kustību informāciju sniegt arī svešvalodā Valsts valodas centrs (VVC) noraidījis, pamatojot to ar apdraudējumu latviešu valodai.
PV gan uzskata, ka tas būtu tikai draudzīgs žests tūristiem, un lūgusi Tieslietu ministrijai uzsākt diskusiju par svešvalodu lietošanu informācijā, kas saistīta ar pasažieru pārvadājumiem.
PV piedāvājums bija vārdus Atiešana, Maršruts, Ceļš, Numurs un Pienākšana elektroniskajos monitoros izvietot zem latviskā teksta sīkākā šriftā angļu valodā, bet vārdu Atiešana – arī krieviski. VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis apstiprina, ka šāds priekšlikums bijis, bet noraidīts, jo to darīt nepieļauj normatīvie akti un atkāpes no tiem var izraisīt citu izmaiņu pieprasīšanu noteikumos par valodas lietošanu informācijā, kas var novest pie valsts valodas apdraudējuma. Viņš pieļauj, ka angļu valodas izmantošana ir tikai piesegs, lai te arvien vairāk ieviestu krievu valodu.
A. Kursītis iesaka PV izmantot visas citas iespējas, lai informētu pasažierus – piktogrammas, informatīvas lapiņas un tamlīdzīgi. Viņš arī norāda, ka citas valodas nav aizliegts lietot tūrisma objektos.
Latvijas Institūta direktore Kārina Pētersone gan tik strikti neiebilst un uzskata, ka ir jomas, kur pieļaujami izņēmumi – un sevišķi tūristu iecienītajās publiskajās vietās: «Ir tikai normāli, ja dažus vārdus ārvalstu viesu apmeklētās dzelzceļa stacijās iztulkotu starptautiskajā tūrisma valodā, kas de facto ir angļu valoda. Tas par Latviju radītu viesmīlīgas un tūristiem pretimnākošas valsts tēlu.»
Ekonomikas ministrija pat atsaucas uz 2005. gada MK noteikumiem nr. 130, kas paredz, ka «līdztekus valsts valodai institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu». EM arī pievienojas viedoklim, ka PV piedāvātajā apjomā (5 vārdi) svešvalodā pieejamie uzraksti Siguldā un Jūrmalā (šīs vietas ir iekļautas Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas 2010.–2015. gadam Rīga+ piedāvājumā) sniegs drīzāk pozitīvu rezultātu.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras produktu attīstības vecākā eksperte Inese Šīrava gan domā, ka jautājumu par draudzīgumu pret tūristiem vajadzētu skatīt daudz plašāk un izpētīt situāciju kopumā – kāpēc kādā vietā mums ir norādes un kādās nav. Saceltais troksnis ap Valsts valodas centru drīzāk novēršot uzmanību no svarīgākajiem jautājumiem, kas būtu jārisina, lai veicinātu draudzīgumu pret tūristiem.