Nedzirdīgām dzemdētājām sagatavoti palīgi

© Nora Krevņeva

„Nepalikt vienam klusumā” aicina projekta nosaukums, un viņas jau arī nepaliek – gaiss piepildīts sarunām, žestiem un smiekliem, draudzīgajā atmosfērā Latvijas Nedzirdīgo savienībā lieks nejūtas neviens.

Elvīras ielā 19, kur mājas atradusi Latvijas Nedzirdīgo savienība, pagājušo piektdien notika izlaidums jaunajām speciālistēm, kas apmācītas, lai dzemdību un pēcdzemdību procesā palīdzētu nedzirdīgajām māmiņām; Latvijā šis ir unikāls projekts un tiek pilnībā finansēts no Eiropas fondu līdzekļiem.

„Trakā ideja” kā projektu dēvē Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins, pirms trim gadiem esot radusies divām skolas laika draudzenēm – Diānai Zālamanei-Leitei un Ilzei Kundziņai, kas pēc finansējuma un palīdzības vērsušās dažādās valsts iestādēs, bet, tā kā „krīzes laikā naudu atrast bijis pagrūti” abām ieteikts rakstīt projektu Eiropas Savienībai, ko draudzenes arī izdarījušas. Darbs gan vairāk gūlies uz Diānas pleciem, jo Ilzei bijis jāgatavojas pašas dzemdībām un jākopj bērniņš.

Palīdzība jaunajām māmiņām ir tikai viens no projekta „Neplaikt vienam klusumā” punktiem, tā lielais mērķis ir palīdzēt personām ar dzirdes traucējumiem integrēties sabiedrības dzīvē un mazināt to izolāciju, šī ir sāpīga problēma visiem nedzirdīgajiem, bet it īpaši – jaunajām māmiņām un pensionāriem, kas arī ir projekta galvenā mērķauditorija.

„Ir ļoti gļūti iekļūt nedzirdīgo vidē un iegūt uzticību,” stāsta Inga, kas ir apguvusi surdovalodu un ir viena no jaunajām speciālistēm, kurām par godu tiek rīkots izlaidums. Pavisam viņas ir desmit – piecas dzirdīgas un piecas nedzirdīgas. Speciālistu vadībā visas sievietes ir apguvušas prasmes, kas nepieciešamas, lai būtu kompetentas un piedalītos dzemdību procesā, kā arī palīdzētu jaundzimušo kopšanā. Dzirdīgās sievietes piedalīsies dzemdībās un darbosies kā tulces, savukārt nedzirdīgās speciālistes vairāk koncentrēsies uz palīdzību pēcdzemdību periodā, tomēr visu sieviešu būtiskākais uzdevums ir sniegt jaunajām māmiņām psiholoģisko un emocionālo atbalstu.

Šī uzdevuma nozīmību apliecina arī sarežģītais atlases process, kāds gribētājām bija jāiziet, lai varētu piedalīties projektā: tika izstrādātas īpašas vadlīnijas, kurām atbilstoši atlasīja kandidātes, notika gan pārrunas, gan konsultācijas pie psihologa un visbeidzot tika izvērtētas sieviešu rakstura īpašības, lai atlasītu gana dažādus cilvēkus, jo, kā uzsver projekta vadītāja Diāna Zālamane-Leite, katrai māmiņai ir citas vajadzības un emocionālā saikne dibinās uz citāda pamata, tādēļ is svarīgi, lai apmācītie speciālisti būtu dažādu tipu cilvēki. Atbalsta personas dzemdētājas sev izraudzīsies pašas. Projekts savu darbību jau ir uzsācis un trīstopošās māmiņas saņem jauno speciālistu konsultācijas.

Neonataloģe Ilze Kreicberga, kas ir viena no programmas lektorēm un strādā Rīgas Dzemdību namā, atzīst, ka precīzu skaitu māmiņu, kam jaunais pakalpojums būtu nepieciešams, nosaukt nevar, tomēr, aptuveni lēšot, Rīgas Dzemdību namā, kur gadā tiek pieņemts ap 6000 dzemdību, tās varētu būt 10 sievietes.

Pakalpojums ir bezmaksas, jo to pilnībā finansē Eiropas fondu līdzekļi, tomēr tas ir pieejams tikai sievietēm, kas vēlas dzemdēt Rīgā un tās reģionā. Ciešākā sadarbība ir izveidojusies ar Rīgas Dzemdību namu, kas aktīvi iesaistījās jauno speciālistu sagatavošanā.

Projekta vadītāja Diāna Zālamane-Leite šobrīd cenšas panākt, ka programma tiktu iekļauta un saņemtu finansējumu arī no valsts budžeta, tomēr uz to vien paļauties nevar, tādēļ 2015. gadā, kad atkal būs pieejami Eiropas fondu līdzekļi, tiks rakstīts jauns projekts. Jautāta par nākotnes perspektīvām, Zālamane-Leite ir optimistiska un neslēpj cerību projektu paplašināt.

Citās valstīs šādu projektu nav,jo tur surdotulka pakalpojumus nodrošina valsts. Latvijā valsts šādu pakalpojumu nesniedz, tomēr realizētais projekts ir unikāls ar to, ka sagatavotie speciālisti pārvalda ne tikai zīmju valodu, bet pārzina arī dzemdību procesu un ar to saistītos jautājumus, kā arī izveido emocionālu saikni ar dzemdētājām.

Latvijā

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).