Otrdien, 18. jūnijā, atkārtoti par Madonas novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts ilggadējais šo pienākumu pildītājs Andrejs Ceļapīters.
– Jūs vēlēšanās startējāt no Vienotības saraksta. Vai tas, kuras partijas sarakstā esat, spēlē lomu pašvaldību vēlēšanās, kurās visbiežāk cilvēki balso par personālijām, nevis partijām?
– Nevar teikt, ka pārstāvētajai partijai nav nozīmes, taču, protams, iedzīvotāji vērtē konkrētā cilvēka iepriekš paveiktos darbus. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Madonas novada dome ir strādājusi labi un iedzīvotāji ir balsojuši par pozitīvo piedāvājumu un darbu pēctecību. Vienotība ieguva sešu deputātu vietas.
Ļoti labs vērtējums ir arī mana vietnieka Agra Lungeviča pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai, kam domē ir piecas vietas.
Jāatzīmē, ka jaunajā deputātu sastāvā līdzās jau pieredzējušiem deputātiem būs septiņi no jauna ievēlēti deputāti.
– Vai paredzama pozīcija un opozīcija?
– Ļoti ceru, ka nebūs, līdz šim mums ir izdevies strādāt komandā, kurā, meklējot labāko risinājumu, katrs deputāts izsaka savas domas un balso pēc savas pārliecības, neatkarīgi no partijas piederības.
– Kuri bija jūsu programmas galvenie stūrakmeņi?
– Vispirms tie ir padarītie darbi un iesākto lietu pēctecības nodrošināšana, otrkārt – sociāli atbildīga domes darbības politika. Viens no sociāli nozīmīgākajiem pasākumiem ir pagājušajā gadā ieviestā visu skolēnu pašvaldības apmaksātā ēdināšana no 1. līdz 12. klasei.
Esam pārliecināti, ka tas ir neliels, bet emocionāli nozīmīgs ieguldījums, kas apliecina, ka mums nav vienaldzīgas ģimenes, kas šeit dzīvo un strādā.
Tāpat turpināsim palīdzēt tiem, kuri paši par sevi parūpēties nespēj – bērniem, invalīdiem, veciem un vientuļiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā gan mums, gan valdībai kopā ar uzņēmējiem ir jādomā, kā rosināt strādāt tos, kuri varētu strādāt, bet to dažādu iemeslu dēļ nedara.
Faktiskais atalgojuma līmenis tiešām ir zems vai vispār nav darba, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki aizbrauc no valsts. Cilvēki ir valsts pamatvērtība. Zinātnieki aprēķinājuši, ka viens darbspējas vecumā esošs iedzīvotājs ir 200 tūkstošu latu vērtībā. Tātad emigrācijas dēļ valsts jau ir zaudējusi ap 50 miljardiem latu. Tāpat cilvēki izbraucot nerada pievienoto vērtību Latvijā, vienlaikus samazinās valsts iekšējais patēriņš, arī bērni dzimst svešumā. Četru gadu laikā novada iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni tūkstoti cilvēku.
Galvenais faktors, kāpēc cilvēki aizbrauc, ir nepietiekamais ienākumu apjoms. Tātad galvenais uzdevums turpmākajiem gadiem ir radīt apstākļus, lai cilvēki Latvijā, arī Madonas novadā, varētu nopelnīt pietiekami sava dzīves standarta uzturēšanai.
– Mērķis ir labs, bet – kā to izdarīt, jo pašvaldība pati nevar radīt darba vietas?
– Tas ir jādara kopā ar valsti un uzņēmējiem. Viens no instrumentiem ir ES fondi, kurus nedrīkst izmantot mērķiem, kuru rezultātā netiek radīta ekonomiskā aktivitāte. Eiropas nauda ir jāizmanto tā, lai rezultātā celtu darba ražīgumu, rastos jaunas darba vietas, pieaugtu nodarbināto ienākumi. Uz jautājumu, kāpēc izbraucāt no Latvijas, es varu apgalvot, ka lielākā daļa aizbraukušo atbildēs – nav darba vai atalgojums ir pārāk zems, Latvijā es nevaru justies drošs par iespēju nokārtot savas finansiālās saistības un uzturēt ģimeni.
Cilvēki nebrauc prom dēļ ceļu sliktā stāvokļa, veselības aprūpes, izglītības iespējām, bērnudārzu pieejamības, kultūras un mākslas tradīcijām – viņi brauc prom, jo nespēj šeit nopelnīt atbilstoši savām dzīves standarta prasībām.
Otrs instruments ir pieeja «riska» finansējumam uzņēmuma radīšanai un attīstībai. Tai ir jābūt no valsts puses atbalstītai un garantētai uzņēmējdarbības atbalsta formai.
Jāmaina arī likumdošana, kas patlaban ir būvēta tā, lai uzņēmējam strādāt būtu ļoti grūti, bet uzņēmēju kontrolēt viegli. Viņi ir pakļauti nebeidzamām kontrolēm, atskaitēm un citiem sarežģījumiem. Tas nozīmē, ka no likumdošanas ir jāizmet visas uzņēmējdarbību bremzējošās normas. Tas pat neprasa naudu no valsts.
Jāizmaina mūsu kontrolējošo institūciju un to ierēdņu darbības vērtēšanas kritēriji. Patlaban no kontrolieriem tiek prasīts konkrēts inspekciju skaits, sastādīto protokolu daudzums, soda naudu apjoms. Vajadzētu būt pretēji – labs kontrolieris būtu tas, kura apkalpes teritorijā gada griezumā pieaugtu uzņēmumu skaits, nodarbināto skaits, palielinātos vidējais atalgojums, lielāki būtu nodokļu ieņēmumi. Ir jāsaprot, ka tieši uzņēmējs ir tas, kurš pabaro gan iedzīvotājus, gan pašu valsts pārvaldi, gan pašvaldības. Faktiski viņš ir darba devējs gan paša uzņēmumā strādājošajiem, gan valsts institūcijām un pašvaldībām.
– Jūsu spēkos taču nav mainīt likumus...
– No savas puses pašvaldība nevar mainīt likumdošanu un kontroles sistēmu, taču mēs varam palīdzēt uzņēmējiem tikt ar visu galā – pagājušajā gadā domē izveidojām uzņēmējdarbības atbalsta nodaļu, kuras uzdevums ir piesaistīt investīcijas, palīdzēt uzņēmējiem kooperēties, piesaistīt finansējumu no ES fondiem, atrast sadarbības partnerus. Viens no piemēriem ir no jauna izveidotā neformālā kooperācija, kas apvieno Madonas pārtikas ražotājus. Palīdzējām izveidot tirdzniecības vietu Rīgas Centrāltirgū, kur tagad ir pieejama produkcija ar zīmolu Ražots Madonas novadā. Strādājam arī pie tā, lai Madonas ražotāju stendi mums būtu arī Maxima un Rimi veikalos Madonā. Tā gluži nav, ka pašvaldība nespēj palīdzēt – spēj, ir tikai jāgrib.