Tautas tērpi uzmirdz aizvien košāk

Tautas tērpu skate notiek jau ceturto reizi, un šogad tajā bija 105 pieteikumi. Labākos – kopumā 69 – būs iespēja skatīt 30. jūnijā pulksten 16 Ķīpsalas izstāžu zālē speciāli veidotā uzvedumā – Krustabas.

Tērpi ar katru gadu top aizvien nostrādātāki un kvalitatīvāki – dalībnieku veikumu uzteic skates projekta vadītāja, Senās klēts eksperte Ziedīte Muze.

Tautas tērpu atdzimšana nāca līdz ar Atmodu. Līdz tam – padomju gados – tas vairāk bija kā tāda uniforma, kuras detaļām nepievērsa lielu uzmanību, un nereti salika kopā visdažādāko novadu apģērbu daļas, veidojot visneticamākos komplektus. «Pārrāvums laikā tiešām bija jūtams, bet nu tas palēnām ir sadziedēts,» atzīst Z. Muze, norādot, ka tagad neviens vairs neiedomāsies atspraust villaini ar divām saktām, jo tā neviens nekad nav darījis. Lielu kļūdu tērpos tiešām neesot, un vērtēšanas komisijai daudziem pat nav bijis ko aizrādīt. Vairāki dalībnieki tik nopietni strādājuši, ka izveidojuši pilnīgu sava tērpa komplektu. Piemēram, kāda kundze to veidojusi 20 gadu garumā, pētot savas dzimtas saknes no Jelgavas puses, un nu viņas īpašumā esot gan vasaras, gan ziemas drēbju kārta. Projekta veidotāja norāda, ka uzvedumā varēs redzēt dažādus valkātājus – dejotājus, dziedātājus, muzicētājus un individuālos tērpu nēsātājus.

Apbalvos arī ražotājus

Vēl šogad bez jau ierastajām grupām eksperti vērtēja arī ražotājus, un arī viņi saņems balvas par savu veikumu. «Jo tērpu taču reti kad darina viens meisters (izņemot pašadarināto apģērbu autorus), tur savu roku pielikuši gan audēji, gan šuvēji, gan rotkaļi, gan vēl citi meistari,» teic Z. Muze, izsakot nožēlu, ka ne visi darinātāji atsaukušies, jo eksperti būtu vēlējušies redzēt lielāku čaklo meistaru pulku.

Jaunums šogad bijis arī tas, ka otrajā kārtā pēc iesūtītajām fotogrāfijām atlasītie tērpi bija jāparāda arī ekspertiem. «To izlēmām darīt tāpēc, ka iepriekšējās reizēs bija diezgan lielas nesaprašanās, jo bildēs tērpi izskatījās labāk nekā īstenībā. Taču nu pierādījās, ka ir arī otrādi – bildes ir sliktākas nekā pats darinājums. Kāda dalībniece, kuras tērps fotogrāfijā neizskatījās īpaši labi, atbraukusi, mūs pārliecināja, ka apģērbam tiešām nav nekādas vainas. Tāpēc esam sapratuši, ka pēc fotogrāfijām vien nevar atlasīt,» atzīst Z. Muze. Viņai esot žēl aiz svītras palikušos (iespējams, tieši bildes pievīlušas) un dažbrīd māc doma – varbūt vajadzētu arī viņus aicināt uz skati?!

Katru gadu kas jauns

Z. Muze pieļauj, ka nākamgad varētu nākt klāt vēl kāda nominācija. Šogad gan esot atteikušies no vienas sadaļas Labāk saglabātais tērps. «Ja tas tapis pagājušā gadsimta 20. – 30. gados, izbraucis lielu loku pa pasauli un atgriezies Latvijā, tad to ir grūti parādīt uz skatuves. Mums šogad ir uzvedums, kurā gribam parādīt visu šo tērpu krāšņumu un to, cik cilvēki skaisti tajos izskatās, tāpēc bija svarīgi, lai visus pieteiktos tērpus var parādīt uz skatuves. Jo tērpā ir svarīgs viss: brunču un villaiņu garums, vainags vai cepure pareizā lielumā.»

Viņu priecē, ka ir kolektīvi, kas ik reizi piedalās skatēs un uz katru nāk ar jauniem un brīnišķīgiem tērpiem. Šķiet, ka viena skate vēl neesot beigusies, kad jau tiekot domāts, ko veidot uz nākamo. Esot arī tādi, kas piesaka uzlabotus komplektus – ar jaunām villainēm, cepurēm. Tas arī tiekot ņemts vērā, atlasot pieteikumus: tos, kuriem tērpi bija tieši tādi paši kā iepriekšējā reizē, uz skatuves neaicinot, jo tos skatītāji jau ir redzējuši. Izrādes rīkotāji grib akcentu likt uz jauno – kas tapis uz šiem svētkiem, arī uz to, kas līdz šim nav parādīts.

Kokteilis neizskatās labi

Par tērpiem, kas nepiedalās skatē, bet kuri ir mugurā svētku dalībniekiem – to kvalitāte esot visai atšķirīga. Ir kolektīvi, kuriem nav paveicies ar zinošiem vadītājiem vai dalībniekiem. «Lielākā kļūda un iemesls, kāpēc tērpi neizskatās labi, ir tas, ka nav ievēroti novada principi. Nav labi, ja tiek salikti kopā Zemgales brunči, Nīcas ņieburs un Vidzemes krekls. Cilvēks apgalvo, ka viņš ir tautas tērpā, lai gan arī pats atzīst, ka īsti labi tajā nejūtas,» piebilst eksperte. Viņa gan ievērojusi, ka tagad pie speciālistiem pēc padoma vēršas arvien biežāk, nevis paļaujas tikai uz savu redzējumu. «Skatāmies un vērtējam, lai tērps būtu ne tikai atbilstošs, bet tas labi izskatītos arī uz skatuves. Turklāt būtiski, kā kopā saskanēs sievu un vīru tērpi. Mēs piedāvājam dažādus audumus un variantus, gala produkts top pēc garākas izsvēršanas.» Svarīgs ir ne tikai autentiskums, bet arī tas, lai nēsātājs labi tajā justos. Jāatceras, ka tautas tērps tiek valkāts ne piecus, ne desmit gadus, bet gadu desmitus un nereti tiek atdots mantojumā nākamajām paaudzēm. «Ja tas nepatīk un nav jākāpj uz skatuves, varbūt tad nemaz nevajag to gādāt, labāk nopirkt vienus strīpainus brunčus un pievilkt klāt vienkāršu baltu kreklu vai apsiet tautisku jostu, piespraust saktu un justies labi. Tērpam jāiepriecina, un ir jābūt vēlmei to uzvilkt, lai ir lepnums par to, lai to sajustu kā savu,» pārliecināti saka Z. Muze.

Arī materiāls ir būtisks

Lai tiešām tā būtu, jāpievērš uzmanība ne tikai krāsām un detaļām, bet materiālam – dzijas ir uzmanīgi jāpiemeklē. «Ja tā nebūs, var izrādīties, ka dažādais materiāls liks brunčiem neglīti krokoties. Tie būs gandrīz vai ārā metami,» par auduma svarīgumu atgādina tautas tērpu eksperte. Skaidrs, ka lielam kolektīvam iegādāties ļoti labu audumu neesot vienkārši, jo tas ir ļoti dārgs. Tāpēc dažkārt izvēlas materiālu, kam ir klāt sintētika, taču tas ne vienmēr labi izskatoties. Ir diezgan grūti atrast to vidu – starp cenu un kvalitāti. Tomēr, pat ekonomējot, ir būtiski, lai, piemēram, brunčos būtu pietiekami daudz auduma (vismaz trīs metri). «Taupot jau var noņemt dažus centimetrus, bet ne pusmetru vai metru, jo tad atkal zaudē izskats. Ja grib taupīt, tad varbūt jāšuj krekli pašiem un bez izšuvumiem vai arī dejotāji var nelikt greznās villaines. Dejotājiem vispār ir mazliet atvieglotāki noteikumi, tomēr līdz zināmai robežai.» Z. Muze atgādina: tautas tērps nav tikai novada vizītkarte, bet arī turīguma rādītājs.

Padomi nepilna tautas tērpa valkātājiem:

Ja no tautas tērpa ir tikai brunči, nevajadzētu blūzes vietā izvēlēties T kreklu. Labāk būtu linu krekls, gaiša blūze vai trikotāžas jaciņa ar V veida izgriezumu.

Var arī būt linu kleita, kas labi izskatās kopā ar tautisku jostu. Laba izvēle ir arī garš linu krekls ar apliekamiem brunčiem.

Katrā ziņā jādomā arī par detaļām – rotas izvēloties, vajadzētu ievērot principu «mazāk ir labāk», piemēram, viena sarežģītāka, bet pārējās vienkāršākas. Ja nav pilns tautas tērps, tad var būt arī atkāpes no noteikumiem – var nēsāt arī auskarus, bet arī – tiem jābūt pieskaņotiem pie tērpa.