Kormūzikas cienītājus gaida vēl viens grandiozs koncerts

Šajos Dziesmusvētkos koristiem jāspēj izturēt ne vien divpadsmit stundas ilgie noslēguma koncerta mēģinājumi Mežaparka estrādē, bet ne mazāk darbietilpīgs mēģinājumu process Arēnā Rīga, kur jau rīt notiks grandiozs vokāli simfoniskās mūzikas koncerts.

Visos līdzšinējos Dziesmu un Deju svētkos smagākie un laikietilpīgākie ir bijuši noslēguma koncertu mēģinājumi, kam tradicionāli tiek veltītas trīs, četras dienas. Dejotāji un dziedātāji treniņos pavada astoņas, desmit un pat divpadsmit stundas, lai brīdī, kad skaistos uzvedumus vēro skatītāji, viņiem tiktu demonstrēts vislabākais sniegums. Dejotājiem mēģinājumi Daugavas stadionā sākās jau vakar no rīta, savukārt tūkstošiem dziedātāju Mežaparka estrādi sāks iemēģināt rīt. Tiesa, daudziem dziedātājiem šogad nākas sasparoties vēl vienam, ne mazāk darbietilpīgam mēģinājumu procesam. Proti, jau kopš pirmdienas apmēram tūkstotis amatierkoru dziedātāju un 250 simfoniskā orķestra mūziķu dodas uz Arēnu Rīga, lai sešas, septiņas stundas nodotos vokāli simfoniskā koncerta mēģinājuma procesam.

Rīt Arēnā Rīga skanēs tādu koru balsis kā Dzintars, Fortius, Swedbank koris, Sonore, Laiks u.c. Tāpat vienotā skanējumā iemirdzēsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas simfoniskā orķestra, "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Nacionālās operas orķestra sniegums. Apvienotais koris un orķestris veidos iespaidīgu mūziķu kopumu, kam būs pa spēkam vareni uzdevumi, kas allaž sagādā prieku gan pašiem dziedātājiem, gan publikai. Vokāli simfoniskās mūzikas koncerti ir tradicionāla Dziesmu svētku sastāvdaļa, kas pastāv līdzās sakrālās mūzikas godināšanai, folkloras ansambļu daudzkrāsainajām balsīm, līdzās koru kariem un Mežaparka estrādes kopkorim.

Koncerta programmā – Latvijas komponistu vokāli instrumentālā mūzika no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī divu ārzemju jubilāru – Džuzepes Verdi un Riharda Vāgnera populārāko operu kaņdarbi. Klausītājus uzrunās Imanta Kalniņa oratorija Rīta cēliens, fragments no Zigmāra Liepiņa rokoperas Lāčplēsis, Pētera Barisona, Jāzepa Vītola un Alfrēda Kalniņa kantātes, kā arī Alfrēda Kalniņa Līgo koris no operas Baņuta. Līdzās šiem skaņdarbiem būs arī instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika, kas komponēta pēc Otrā pasaules kara un reprezentē Latvijas mūzikas attīstības gaitu.

Savukārt koncerta vizuālo rakstu papildinās Dāvja Sīmaņa oriģinālās ieceres. Koru dalībnieki koncertā piedalīsies, tērpušies baltā apģērbā. Tiesa, tas tiek darīts ne vien dēļ svinīgās atmosfēras, bet arī tehnisku iemeslu dēļ. Proti, dziedātāji kļūs par milzīgu ekrānu uz kura tiks projicēti dažādi attēli, kas papildinās dziesmu tekstus. Tāpat dažādas projekcijas būs redzamas arī virs dziedātāju galvām.

Jāpiebilst, ka rīt daudzviet skanēs arī viesu kolektīvu koncerti, piemēram, Ņujorkas latviešu kora uzstāšanās, kā arī notiks Mazākumtautību diena Gaismas avots.