Ja zinātnei netiks nodrošināts adekvāts finansējums, jau pēc gada tai paredzams kolapss (sabrukums – red.), – brīdina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
Situācija Latvijas zinātnē ir nedroša, un vēl nedrošāku to dara valdības manipulēšana ar skaitļiem par finansējumu nozarei: Latvijas sabiedriskajā telpā tiek minēta viena, bet ārpus robežām pavisam cita summa.
Pēc skaļi izskanējušā paziņojuma par zudušajiem sešiem miljoniem latu skolotāju algām zinātniekus māc aizvien lielākas šaubas, ka uz lielāku finansējumu šogad un arī nākamgad viņi var necerēt. Arī tukšie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solījumi, ka Jaunajās politikas iniciatīvās ik gadu nozarei paredzēts naudas palielinājums, lielu mierinājumu nesniedz. Tomēr arī atkāpties no savām prasībām zinātnieki negrasās: ja reiz saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2020 noteikts, ka 2015. gadā kopējā finansējuma pieaugums pētniecībai un attīstībai sasniegs 1% jeb apmēram 169,2 miljonus latu, tad palielināt nozarei atvēlēto summu jāsāk jau šogad. Taču Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku Raivi Žalubovski satraucis šāds fakts: aprēķini rādot, ka šobrīd līdzekļu apjoms nozarei sastāda vien 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis 0,7%, kā tiek apgalvots Eiropas Komisijai (EK). Viņš vērš uzmanību uz to, ka tā pati EK mudinājusi Latviju palielināt finansējumu zinātnei par 9% ik gadu, lai sasniegtu noteikto latiņu – 1,1% no IKP.
Visa šī «dubultā grāmatvedība» liek O. Spārītim situāciju nosaukt par bezcerīgu, un šī sajūta, tiekoties ar jauno izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un šābrīža valdību, viņam neesot mazinājusies. «Skaidrs, ka valdība centīsies atrast naudu 30 000 pedagogu, kas kā elektorāts ir krietni svarīgāks par 3000 zinātnieku. Tāpēc mani neizbrīna IZM inertums, (ne)meklējot papildu līdzekļus nozarei,» atzīst LZA prezidents. Ministru jau nesatraucot tas, ka 2014. gadā beigsies Eiropas Savienības fondu atbalstītie projekti, kas vēl uztur zinātniekus pie dzīvības. Ja netiks palielināts finansējums, 2015. gadā būs kolapss, prognozē O. Spārītis, piebilstot, ka beidzot jāsaprot, ka zinātne ir ekonomikas sildītājs, nevis piedēklis pie augstskolām, kas tikai tērē naudu.
Lai jel kā mainītu situāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir vērsusies pie tiesībsarga par to, ka netiek ievērots likums par zinātnei paredzēto ikgadējo 0,15% palielinājumu no IKP. Faktiski tikai vienu gadu šī norma, kas tā arī nav atcelta, tikusi ievērota, norāda LIZDA pārstāve Ilze Trapenciere, piebilstot, ka LIZDA apsverot iespēju iesaistīt cīņā ne tikai šo tiesībsargu, bet arī vērsties Satversmes tiesā.