Tieši pēc nedēļas, 30. jūlijā, valdība sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas. Jau šobrīd ir zināms, ka naudas dalīšana būs sarežģīta, jo ministriju vēlmes desmitkārtīgi pārsniedz valsts maciņa iespējas.
Apkopojot visas saņemtās ierosmes, ir nācies secināt – nozaru ministriju pieprasītā summa ir par 550 miljoniem latu lielāka, nekā tām ticis iedalīts šogad. Tikmēr aptuvenās aplēses liecina, ka valsts nākamgad varētu atļauties tērēt tikai par 50 miljoniem latu vairāk nekā pašreiz. Lielāko cīņu nāksies izcīnīt Finanšu ministrijai (FM), kas ir atbildīga par budžeta sagatavošanu, reālās valsts iespējas saskaņojot ar ilgstoši badināto ministriju vēlmēm. Iespējams, lai iegūtu papildu argumentus, mēģinot atkauties no ministriju prasībām, FM šogad pirmo reizi ir aicinājusi budžeta plānošanā iesaistīties arī iedzīvotājus. Sarunā ar Neatkarīgo FM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji norādīja, ka vēl līdz šīs nedēļas beigām ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties aptaujā un atzīmēt tās prioritātes, kurām, pēc viņu domām, būtu jāatvēl valsts finansējums. Aptauja ir pieejama vietnē http://ej.uz/budzetu.
Viens no cietokšņiem, kura pārvarēšana nozaru ministrijām varētu izrādīties nepaveicams uzdevums, ir finanšu ministra Andra Vilka principiālās pozīcijas. Proti, A. Vilks jau vairākkārt ir uzsvēris, ka valsts var tērēt tikai tik, cik tā ir spējīga nopelnīt, un, lai cik akūtas arī būtu nozaru ministriju problēmas, tomēr naudas visiem nepietiks. «Valsts fiskālā politika ir ņemt vērā uzskatu, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, mēs maksājam aizdevējam procentus, kas šajā gadā vien veidoja vairāk nekā 200 miljonus latu. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan citu ES valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja kļūstam atkarīgi no starptautisko finanšu tirgus labvēlības,» norāda finanšu ministrs A. Vilks.
Jāpiebilst, ka tērēšanai pieejamos līdzekļus būtiski samazina arī šogad pieņemtajā Fiskālās disciplīnas likumā iekļautās normas. Proti, saskaroties ar krīzes smagajām sekām, Latvija izlēma ar likumu iegrožot neapdomīgu un izšķērdīgu saimniekošanu. Lai nevienai no nākamajām valdībām atkal nepaslīdētu kāja, neapdomīgi spiežot gāzi grīdā, turpmāk Latvijā būs pieļaujams tikai neliels budžeta deficīts, savukārt daļa no nopelnītās naudas būs nevis jāsteidzas tērēt, bet jāuzkrāj nebaltām dienām.
Tajā pašā laikā gan FM, gan Ministru kabineta vadītājs Valdis Dombrovskis ir iezīmējuši jautājumus, kam valdība nākamgad tomēr ir gatava piešķirt papildu finanses. Premjera prioritāte būšot demogrāfija, veselības aprūpe un ceļi, savukārt FM akcentē – Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir vērojama milzīga ienākumu nevienlīdzība, tādēļ nākamgad tiek piedāvāts īstenot trīs būtiskus pasākumus, t. i., minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu.
30. jūlija un 8. augusta valdības ārkārtas sēdēs ir plānota diskusija un lēmumu pieņemšana par valsts budžeta iniciatīvām nākamajiem trim gadiem. Kopumā 2014. gada valsts budžeta projekta sagatavošana un saskaņošana ilgs apmēram divus mēnešus, bet likumprojekta iesniegšana Saeimā notiks šā gada 27. septembrī.