Neraugoties uz vienu no zemākajiem dzīves līmeņiem Eiropas Savienības valstu saimē un smago pieredzi krīzes gados, Latvijas iedzīvotāji tomēr ir vieni no optimistiskākajiem jautājumā par Eiropas Savienības (ES) nākotni. Tā liecina Eurobarometer aptaujas rezultāti.
Latvija jau ilgstoši ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kuru vēl zemāks dzīves līmenis ir vienīgi Bulgārijā un Rumānijā. Tomēr 59% Latvijas iedzīvotāju uz jautājumu par ES nākotnes perspektīvām ir atbildējuši pozitīvi, un bažas par savienības tālāko likteni pauž tikai 39% respondentu. Vēl lielāks pozitīvi domājošo iedzīvotāju skaits ir Lietuvā un Igaunijā – 64%. Savukārt visnegatīvāk ES nākotni vērtē to valstu iedzīvotāji, kuri šobrīd piedzīvo smagākos krīzes triecienus. Proti, cerīgi uz ES ekonomiskajām perspektīvām raugās tikai 28% Portugāles un Kipras iedzīvotāju.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkarīgo skaidro, ka Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju optimismam par ES nākotni varētu būt vairāki skaidrojumi. «Pirmkārt, Baltijas valstu iedzīvotāji visticamāk apzinās, ka mūsu valstis ir mazas un ģeopolitiski neaizsargātas, kas nozīmē, ka to pastāvēšanai nepieciešams spēcīgs sabiedrotais. Otrkārt, Baltijas valstis pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir piedzīvojušas visstraujāko dzīves līmeņa kāpumu Eiropā. Jā, dzīves līmenis Latvijā joprojām ir tikai aptuveni 63% līmenī no vidējā Eiropas rādītāja, taču deviņdesmito gadu beigās tas bija tuvāks 30%. Tas nozīmē, ka progress ir bijis vērā ņemams un cilvēki to novērtē,» pauda eksperts. Šo P. Strautiņa atziņu netieši apliecina arī tas, ka visas ES jaunākās dalībvalstis no Austrumeiropas raksturo daudz pozitīvāks skatījums uz savienību nekā vecākās bloka locekles.
Latvieši ir diezgan optimistiski par ES nākotni, taču pretējs ir mūsu valsts iedzīvotāju uzskats par viņu viedokļa ņemšanu vērā. Latvijā tikai 17% respondentu atzinuši, ka ES ieklausās viņu viedoklī, bet 75% atbildējuši noraidoši. Līdzīgs pesimisms valda arī jautājumā par nepieciešamību nākamgad iekļauties eirozonā. Neraugoties uz valdības centieniem izvērst plašu aģitācijas kampaņu, eiro ieviešanu Latvijā pagaidām atbalsta mazāk nekā 40% iedzīvotāju. Eiropā kopumā ir vērojams diametrāli pretējs noskaņojums. Absolūts vairākums eiropiešu jeb 51% ir pauduši atbalstu ES vienotajai valūtai, turklāt eirozonas valstīs vienoto valūtu atzinīgi vērtē divas trešdaļas iedzīvotāju jeb aptuveni 62% respondentu. Vislielāko atbalstu eiro valūtai (no 68% līdz 77%) paudušas četras no piecām valstīm, kas eirozonai pievienojušās pēdējās (Igaunija, Malta, Slovēnija un Slovākija).
2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par 18. eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Lai gan vairums Latvijas iedzīvotāju joprojām nevēlas atteikties no nacionālās valūtas, valdība un politiķi cenšas sabiedrību pārliecināt par ieguvumiem, ko nesīs šāds solis. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis ir paudis pārliecību, ka Latvijas dalība eirozonā ļaus valsts iedzīvotāju pirktspējai piecu līdz septiņu gadu laikā celties par apmēram 10%.