Pedagogus nomāc mazās algas un pārstrādāšanās

Šodien pedagogi un zinātnieki pulcējas pie Saeimas ēkas, lai protestētu pret nepietiekamo finansējumu algām.

Daudziem pēdējais rūgtuma piliens biķerī bija fakts, ka par to pašu darba apjomu šomēnes saņēmuši mazāk naudas nekā pērn. Tomēr ne visi izglītības darbinieki ir vienisprātis par šādu akciju nepieciešamību, pieļaujot, ka tās, visticamāk, neko nemainīšot.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pārliecināta, ka jārīkojas noteiktāk. Ja reiz pedagogi prasījuši 310 latu par zemāko darba slodzi, tad pie tā arī jāpaliek. Tāpat nedrīkst atkāpties no tā, ka jāiezīmē algu palielinājums 2015. un 2016. gadā. Šobrīd par to valdība izvairoties runāt, tā vietā premjers Valdis Dombrovskis vien atgādinot, ka visi arodbiedrībai dotie solījumi esot pildīti un esot apšaubāma pedagogu akciju lietderība un produktivitāte.

LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka protesta akcijas ir jārīko, jo nozarē sakrājies pārāk daudz neizdarītā: «Lai nopelnītu, pedagogi strādā arvien vairāk nekā vienu likmi, kas pārstrādāšanās dēļ ietekmē izglītības kvalitāti. Skolēnu darbu labošana, gatavošanās un citi papildpienākumi tiek apmaksāti tikai daļēji. Pedagogiem piešķir kvalitātes pakāpes, bet nav sakārtota to finansēšana, līdz ar to pedagogu alga nevis paaugstinās, bet pat samazinās. Darba stāžam ir niecīga ietekme uz algu. Notiek pedagogu, pasniedzēju, zinātnieku darba intensifikācija par to pašu samaksu. Zemās samaksas dēļ vīrieši un jaunie skolotāji neienāk nozarē. Šo problēmu sarakstu var turpināt, bet ikvienai reformai un risinājumam ir nepieciešams papildu valsts finansējums nozarei.»

Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija atbalsta protesta akcijas. Taču ne visi skolu direktori ir par to, ka neapmierinātība jāpauž šādā veidā. Daži aptaujātie bija izvairīgi un nevēlējās komentēt notiekošo, nodēvējot to par LIZDA «rīkoto pasākumu», tāpēc šīs organizācijas vadītāji par to lai arī atbildot. Viens otrs īsi attrauca, ka atbalstot, bet uz piketu nebraukšot. Arī Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane uz Rīgu nebrauks, taču skolotāji gan to darīšot. Tiesa, «ne ļoti daudzi», lai neciestu mācību process. Laukos «uz citu fona» pedagogiem gan neesot tā sliktākā situācija, tomēr prasība palielināt likmi līdz 310 latiem tiešām neesot pārmērīga. Lielākie iebildumi viņai esot pret skolotāju pārslodzi, jo, lai saņemtu cilvēka cienīgu samaksu, daudzi ir spiesti strādāt ne jau vienu slodzi vien. Turklāt klases viņas skolā esot lielas, kas nozīmē – pamatīgu darba apjomu.

Pie Saeimas būs arī Juglas vidusskolas skolotāji. Viens no iemesliem – daļa šomēnes saņēmuši «ievērojami mazākas algas» par to pašu darbu kā pērn. Šīs skolas direktore Aija Melle domā, ka jāpievērš uzmanība arī citām problēmām, kas izglītības jomā joprojām nav atrisinātas, piemēram, par pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.

Taču visi aptaujātie neslēpa apbēdinājumu, ka izglītība nav Latvijas prioritāte. «Skumji, ka pirmsvēlēšanu laikā visas partija klaigā par izglītību kā prioritāti, bet pēc tam to aizmirst,» secināja Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis, uzsverot, ka «situācija ir skumja no visām pusēm». Galu galā pedagogiem iedala kaut ko no tā, kas pāri palicis no valsts kopgalda. Visi valsts spēki un glābšanas pasākumi ir vērsti uz banku sektoru un ekonomikas jomu. Tad nav ko brīnīties, ka galu galā izglītības sistēmā uzlabojumu ir maz un jauni ļaudis tajā neienāk. Bez atbilstoša finansējuma nevaram cerēt uz veiksmes stāstu, ir pārliecināts O. Lūsis.

Svarīgākais