Arodskolās lielākas stipendijas būs

Arī jaunajā mācību gadā visu profesionālās izglītības iestāžu sekmīgie audzēkņi varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendijas. Kā atzīst šo skolu direktori un paši auzdēkņi – šis ir viens no motivējošiem aspektiem, kas liek izvēlēties zinību un profesijas apguvi tieši šī veida skolās.

ESF stipendijas arodskolu audzēkņi sāka saņemt 2009. gadā, un pro-gramma beidzas šogad 31. augustā. Līdz ar to bija šaubas, vai arī nākamajā mācību gadā šīs izglītības iestādes saņems papildu līdzekļus skolēnu atbalstam. Nu ir zināms, ka nauda būs, jo šomēnes Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz piešķirt šim nolūkam 5 196 924 eiro lielu finansējumu. Tāpat plānots segt viengadīgo un pusotrgadīgo profesionālo programmu īstenošanas izmaksas 305 230 eiro apmērā, kas radušās 2014. gada pirmajos mēnešos, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

ESF mērķstipendijas piešķir audzēknim katru mēnesi, izvērtējot viņa sekmes, mācību apmeklējumu un ārpusstundu aktivitātes. Summa tiem, kas mācās profesionāli tehniskajā skolā pēc pamatskolas programmas apguves, pirmajā kursā ir no 14,23 līdz 28,46 eiro mēnesī, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kursā – no 28,46 līdz 71,14 eiro. Vidusskolu beigušajiem, kas pārsvarā iesaistījušies viengadīgajās vai pusotrgadīgajās programmās, stipendijas apmērs ir no 70 līdz 115 eiro mēnesī (tas ir atkarīgs no izglītojamo sekmēm). Audzēkņiem tiek nodrošināta dzīvošana skolas dienesta viesnīcā. Kvalifikācijas prakses laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi uz darba vietu un izdevumi par naktsmītni, norāda IZM.

Šī nauda jauniešiem ir ļoti stimulējošs faktors, atzīst Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere un Austrumlatgales profesionālās vidusskolas direktore Biruta Virbule. Abās skolās, kur attiecīgi mācās ap 500 un vairāk nekā 1000 audzēkņu, stipendiju saņem ap 70% jauniešu. Pirms šī programma sākās, izglītojamie saņēma vien valsts stipendiju – 7 latus (aptuveni 10 eiro) mēnesī. Šobrīd audzēkņi dažviet saņem vēl arī nelielas pašvaldības piemaksas vai arī viņiem tiek segti ēdināšanas izdevumi (mazturīgo ģimeņu bērniem). «Visu sasummējot, finansiālais atbalsts ir ievērojams, tāpēc audzēkņi ļoti cenšas, lai šo naudu saņemtu. Ja iepriekš bija daudz neattaisnotu kavējumu (nedēļā drīkst būt divas neattaisnotas stundas) un sekmes kliboja, tad tagad grupas ir pilnas, ja kāds nav nodarbībās, tad tikai dibinātu iemeslu dēļ, arī sekmju līmenis ir kāpis,» stāsta B. Virbule. Ja vienā mēnesī tomēr kādā priekšmetā ir atzīmes noslīdējušas vidēji zem 4 ballēm un stipendija tiek noņemta, skolēns ļoti cenšas, lai nākamajā reizē šī nauda neietu secen. It īpaši centīgi ir tie jaunieši, kas mācās pēc vidusskolas viengadīgajā un pusotrgadīgajās programmās, jo viņi var saņemt vislielākās summas – pat 120 eiro mēnesī.

E. Bišerei patīk, ka šī sistēma ir ļoti caurskatāma un naudas sadale nerada grūtības. «Viss ir sakārtots tā, ka elektroniskajā sistēmā jāievada vien dati. Viss ir ļoti pārskatāmi un nerada pārpratumus.» .