Skolēni nav radikāli noskaņoti pret bilingvālo izglītību

Bilingvālā izglītība mazākumtautību jauniešiem nešķiet optimāla, un galvenie iebildumi ir par to, ka, esot grūtāk mācīties, jo divu valodu lietošana stundās nevajadzīgi sarežģījot mācīšanās procesu, secināts pētījumā Mazākumtautību skolēnu identitāte un piederība Latvijai.

Respondenti arī norāda, ka Latvijā ir skolas (konkrēti gan nemin), kur bilingvālā izglītība izklāstīta tikai uz papīra, bet nevienā mācību stundā latviešu valoda pilnvērtīgi netiek lietota.

Atšķirīgā realitāte

Kritiskāka attieksme pret bilingvālo izglītību novērojama jauniešiem, kam ir vājākas latviešu valodas prasmes, jo viņi ir pārliecināti, ka mācību priekšmetus apgūt citā valodā ir sarežģīti. Bet tie, kam valsts valodas prasme ir laba, nesaredz problēmas bilingvālajā izglītībā, bet izsaka kritiku bieži vien par praktiskiem jautājumiem (piemēram, vidusskolā trūkst pielāgotu grāmatu ar grūtāko vārdu skaidrojumiem vai tulkojumiem). Pēc jauniešu domām, ne visās mazākumtautību skolās izglītība patiešām ir bilingvāla, tas esot tikai formālais uzstādījums, bet realitātē esot citādi un visas stundas notiekot krieviski, taču konkrētas skolas, kur tā ir, nevar nosaukt. Viņi arī norāda, ka ne visas skolotājas labi runā latviski, tāpēc nemaz nevar vadīt stundas latviešu valodā, vai arī izvēlas runāt krieviski tāpēc, ka pašām tā ir vieglāk.

«Es uzskatu, ka tā [bilingvālā izglītība] ir vienkārši formalitāte un skolotāji tāpat apmāca tevi tavā valodā,» norāda kāds skolnieks no Latgales. Līdzīgu viedokli pauž arī citi, sakot, ka latviešu valodu prot labāk par dažiem skolotājiem. «Piemēram, mūsu skolā 60% stundu ir latviski un tikai 40% ir krieviski, kas principā palīdz citiem iemācīties valodu, daudzās citās skolās esmu dzirdējis, ka pilnībā ignorē bilingvālo izglītību,» stāsta skolnieks no Rīgas.

Vēstures grāmatas dēvē par tendenciozām

Mazākumtautību jaunieši uzskata, ka vidusskolā nevienam vairs nevajadzētu būt problēmām ar latviešu valodu un mācībām tajā, viņi daudz vairāk uztraucas par sākumskolu, par «mazajiem», jo tiem esot grūti uzreiz mācīties latviešu valodā, jo pat krievu valodu viņi vēl īsti nezinot. Kāda aptaujātā stāsta, ka viņai gājis grūti sākumskolā – mammai nācies katru dienu stundām tulkot mājasdarbus, tāpēc jaunākā māsa esot aizsūtīta uz latviešu skolu, lai uzreiz mācītos latviski.

Pētnieki arī secina, ka kopumā jaunieši nav radikāli noskaņoti pret bilingvālo izglītību, jo redz to kā kompromisu – bilingvālo izglītību nevērtē kā ļoti labu, taču atzinīgi vērtē iespēju mācīties arī krieviski. Daudz būtiskāku satraukumu skolēni izrāda par vispārējās izglītības kvalitāti kopumā, arī saturu, piemēram, viņi kritiski izsakās par vēstures mācību grāmatām – jaunieši norāda, ka Latvijas vēstures grāmatas esot ļoti tendenciozas un nepareizi sniedzot informāciju. Viņi tās vērtē negatīvi, jo šobrīd tajās esot ļoti daudz tādas interpretācijas, kas ir labvēlīga Latvijai un latviešiem. Jaunieši stāsta, ka tas, ko par dažādiem jaunākās vēstures notikumiem stāsta mājās, brīžiem atšķiras no tā, ko māca skolā. Rezultātā viņiem rodas sajūta, ka mācību grāmatas tiek izmantotas propagandai, nevis sniedz objektīvu informāciju.

Valsts valodu prot

Mazākumtautību jaunieši uzskata, ka cilvēkam, dzīvojot kādā valstī, ir jāprot šīs valsts valoda, un tāpēc būtībā neiebilst pret latviešu valodas mācīšanos. Pēc jauniešu domām, lielākā daļa, beidzot vidusskolu, latviski runā ļoti labi. Aptaujātie norāda, ka latviešu valodu esot svarīgi prast, lai atrastu darbu, arī tad, ja grib Latvijā iegūt augstāko izglītību – Latvijā gandrīz visa augstākā izglītība ir latviski (it īpaši, ja grib studēt par budžeta līdzekļiem). Apspriežot veidus, kā valodu visvieglāk iemācīties, skolnieki piemin runāšanu ar valodas lietotājiem, lasīšanu, taču ne bilingvālo izglītību vai skolu vispār. Turklāt vairākums jauniešu neuzskata, ka skolā būtu iemācījušies latviešu valodu vai būtiski uzlabojuši jau esošās zināšanas.

Pētījumu veica Māra Laizāne kopā ar Aivitu Putniņu un Ilzi Mileiko.

Pētījumā piedalījās 15 līdz 19 gadus veci mazākumtautību jaunieši no visas Latvijas.

UZZIŅAI

Mazākumtautību izglītības programmu apgūst ap 57 000 skolēnu jeb 27% no Latvijas kopējā skolēnu skaita