Malnavas koledža – vienīgā augstskola Latvijas laukos
Malnavas koledža ir viena no vecākajām Latvijas vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Tā dibināta pirms 94 gadiem, un laika gaitā mainījušies tās nosaukumi, bet nu jau desmit gadus tā piedāvā iespēju apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību.
Skolai izdevies izvairīties no daudzas citas profesionālās skolas skārušajām problēmām – arī strauja audzēkņu krituma. Te joprojām zinības apgūst vairāk nekā 700 jauniešu.
«Tā ir vienīgā augstskola Latvijas laukos. Citur tādu vairs nav. Saīsinājums skolai arī ir zīmīgs – MK (gluži kā Ministru kabinets),» iepazīstinot ar skolu, pasmaida koledžas direktors Juris Bozovičs, kas te ilgus gadus strādājis dažādos amatos – gan par pasniedzēju, direktora vietnieku, bet kopš 2005. gada ir skolas vadītājs. Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, kuras tiešā pārziņā Malnavas koledža gan nav, jo ir valsts finansēta mācību iestāde, uzteic skolu, kas pratusi jēgpilni izmantot Eiropas Savienības naudu. Tā uz veciem lauriem nedusot, bet turot roku uz pulsa. Rezultāts – stabilitāte it visā, arī audzēkņu skaita ziņā. Patlaban skolā kopā ar neklātniekiem ir vairāk nekā 700 audzēkņu – 400 profesionālajā vidusskolā, vairāk nekā 300 koledžā. No 1. septembra mācību iestādes jurisdikcijā pāriet arī likvidētās Viduslatgales profesionālās vidusskolas Višķu filiāle. Tieši šobrīd risinot šo jautājumu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), aprāda J. Bozovičs, piebilstot, ka tas, iespējams, ir vienīgais veids, kā saglabāt lauksaimniecības programmu īstenošanu Višķos. Daugavpils novada dome apņēmusies segt mācību korpusu un dienesta viesnīcas apsaimniekošanas izmaksas, bet koledža – materiāli tehnisko bāzi, pedagogu algas un audzēkņu stipendijas. Tas, vai un cik ilgi darbosies šāds modelis, – esot stipri atkarīgs no pašiem. «Patiesībā viņiem jau sen vajadzēja sākt domāt un rīkoties, lai attīstītu skolu un to noturētu. Ne jau viņi vienīgie, kam ir grūti šajos laikos pastāvēt. Apvienošana un likvidācija tagad skar daudzus,» nopūšas koledžas direktors. Iespējams, ka šobrīd aktivizēto optimizāciju vajadzējis sākt jau agrāk, tad nebūtu nelietderīgi iztērēti valsts līdzekļi. Varbūt nevajadzēja ieguldīt naudu 75 profesionālo skolu materiālajās bāzēs, lai pēc tam daļu no tām slēgtu, – spriež J. Bozovičs.
Kā skolai izdevies saglabāt apskaužamu stabilitāti? «Sākām darboties jau 2000. gadā, kad pirmo reizi Latvijai kļuva pieejama Eiropas Savienības PHARE programmas nauda, no kuras – 2,5 miljoni eiro tika piešķirti Latgalei. Malnavas pagasta padome pieteikusi lielu projektu pusmiljona eiro apmērā tieši valsts mācību iestādei – toreiz tehnikumam. Par šiem līdzekļiem radīta jauna mācību bāze, un tas ļāvis «uzcelties augšā». Kopumā skolas attīstībā līdz šim ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro. Lai piesaistītu jauniešus skolai, tās vadība izmantojusi visu veidu komunikāciju un reklāmu, lai aicinātu jauniešu par studiju vietu izvēlēties tieši Malnavu. Vislabākais piesaistītājs gan esot paši audzēkņi – viņu ieteikumi un skolas raksturojums ir īsts lakmusa papīrs, kas uzrāda labo un slikto. Visās programmās – autoservisa speciālistu, lauksaimniecības uzņēmēju, grāmatvedības un uzskaites speciālistu, finanšu darbinieku – aizpildījums ir labs. Arī lauksaimniecību izvēlas mācīties gana motivēti jaunieši, jo vairākumam no viņiem vecākiem vai vecvecākiem ir zemnieku saimniecības.
Nenoliedzami – daudz naudas un pūļu vajagot, lai uzturētu tik lielu kompleksu kā Malnavā. Galvenais mācību korpuss atrodas bijušajā muižas dzīvojamā ēkā – tā aizņem 5500 kvadrātmetru, tikpat liels ir jaunais korpuss. Vēl ir dienesta viesnīca (4500 kvadrātmetru platībā). Tomēr galā tiekot, jo – ja ir kas te mācās, tad problēmas var atrisināt – arī saimnieciskās, jo katram skolēnam seko līdzi nauda.
Starp citu, muižas parkā atrodas hitleriešu izbūvētais bunkurs, virs kura pašlaik ierīkots deju laukums. Tiek pat stāstīts, ka bunkuru ar 70 metrus attālo vecās skolas ēku savienojot pazemes eja. Nu jau tas nav noslēpums, ka 1941. gada jūlijā Malnavas muižā, kurā bija izvietots vācu armijas ģenerālštābs, vairākas stundas pavadījis fīrers un teicis arī kaismīgu runu uz ēkas ieejas kāpņu augšējā laukuma.