Šā gada Ata Kronvalda, Solum un ceļojošās Lielās pūces balvas, kas tiek piešķirtas pedagogiem un skolām par darbu ar talantīgiem audzēkņiem, saņēma četri dažādu mācību priekšmetu skolotāji, kā arī piecas lielās (vidusskolēnu skaits virs 100) un tikpat mazās skolas (tostarp pamatskolas). Lielo grupā priekšgalā jau ierasti ir Rīgas 1. ģimnāzija, bet mazajā – Daugavpils Saskaņas pamatskola.
Četru laureātu vidū ir arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis, kurš savas darba gaitas sācis 1998. gadā. Pa šiem gadiem saņēmis 70 dažādus apbalvojumus, ik gadu ir skolēnu izvirzīts nominācijai Rīgas sakarīgākais skolotājs. Viņš noteikti ietilpst to pedagogu grupā, ko var nodēvēt par fanātiķiem. (Te vietā pieminēt zinātnieka Vjačeslava Kaščejeva – viņš vienubrīd mācījis bērniem informātiku – stāstīto. Kad skolā bijusi akreditācija, komisijas vadītājs viņam tā arī paprasījis: vai viņš esot fanātiķis vai idiots? Jo cita iedalījuma skolotājiem neesot.)
A. Ģērmanim, vērojot pedagogu darbu, radies iespaids, ka sava darba fanātiķu ir maz un to skaits arvien sarūk. Viņa skolā esot 90 skolotāju, un patiesībā tikai viena trešdaļa būtu pelnījusi pedagoga vārdu, vēl trešdaļai vajadzētu piestrādāt, lai tādi būtu, bet pārējiem skolā nebūtu ko darīt. Viņš uzskata, ka izcilam skolotājam noteikti vajadzīgas augstas raudzes zināšanas tajā priekšmetā, ko viņš māca, mīlestība pret to, ko dara, un prasīgums pret sevi un skolēniem. Un noteikti daudz jāstrādā papildus. Mācību stundas (pērn viņam bijušas 28, šogad 24 kontaktstundas), gatavošanās tām, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasīšana un daudz kas cits paņemot vidēji līdz pat 12 stundām. Un kur tad vēl sestdienās došanās kopā ar skolēniem uz Latvijas Universitātes Jauno ģeogrāfu skolu.
Par skolēnu zināšanām runājot, A. Ģērmanis teic, ka viņa priekšmetā ar katru gadu iezīmējas zināms kritums, kam varbūt par iemeslu ir sākumskolas metožu un standartu maiņa, kas vairāk orientējas uz rotaļām, prezentācijām, mazāk uz pamatīgāku zinību apguvi. Līdz ar to, atnākot uz ģimnāziju, daudzi jaucot pat, piemēram, Austrāliju un Austriju, nemaz nerunājot par Dominiku un Dominikānu. Nezina arī, kurā klimata joslā atrodas Latvija. Viņš uzskata, ka ģeogrāfiju tomēr vajadzētu mācīt arī vidusskolā. Šobrīd to apgūst 7. līdz 9. klasē (pēc skolas izvēles – vienu vai divas stundas nedēļā) un kā izvēles priekšmetu visās vidusskolas programmās. Par laimi, viņa skolā tā ir stundu sarakstā.
Starp citu, neviens no viņa kursabiedriem skolā nestrādā. Viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc tā ir – neadekvāti zemā darba samaksa. Jo augsta kaluma skolotājam (ar augstāko kategoriju), kura skolēni sasniedz labus rezultātus olimpiādes, vismaz pusotru tūkstoti eiro vajadzētu saņemt. Bet ir arī šim darbam savi plusi – garš atvaļinājums vasarā, savu darbadienu vari plānot – nav līdz dienas beigām jāsēž skolā.
Šogad Lielo pūci mazo skolu grupā ieguva Daugavpils Saskaņas pamatskola, kura jau 15 gadus sasniedz ļoti labus rezultātus darbā ar talantīgiem bērniem. Lai gan skola ir divplūsmu, mazākumtautību programmu apgūstošie jau no 4. klases mācās visus priekšmetus latviski, izņemot krievu valodu un literatūru. Skolas direktore Antonija Lukjanska uzsver, ka ik gadu, neraugoties uz demogrāfisko situāciju, jau pirmās pieteikšanās dienas rītā 1. klase ar kopumā 60 skolēniem tiek nokomplektēta. Kāpēc vecāki izvēlas šo skolu? Pēc intervijām ar nākamo pirmklasnieku vecākiem varot secināt, ka viņu izvēli nosaka skolēnu stabilās pamatzināšanas, skolas latviskā vide kā integrācijas veicinātāja un labvēlīgais mikroklimats. Protams, liels pluss esot labie mācību rezultāti un arī panākumi olimpiādēs, it īpaši tie uzteicami eksaktajos priekšmetos, vēsturē un dažreiz arī latviešu valodā.