Analizējot iespaidīgo finansējuma un darba vietu skaita samazinājumu izglītības sistēmā, kā arī turpmākajos gados plānotos samazinājumus, arvien vairāk skolotāju secina, ka pašlaik izdevīgāk ir iestāties bezdarbniekos, nekā strādāt skolā.
"No vienas puses, izskatās skaisti – 20 miljonu stipendijas, bet, ja reāli iedziļinās, tad, ja nenotiek vēl nezin kādi pārsteigumi valstī, skolotājiem ir izdevīgāk aiziet uz bezdarbniekiem, nekā palikt uz smieklīgu slodzi un saņemt neko, jo stipendijas nav ienākumi – no tām nekādi nodokļi netiek maksāti, līdz ar to tās netiek ņemtas vērā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu," atklāta ir kāda izglītības speciāliste.
Latvijā situācija ir atšķirīga – pilsētās skolotāji par iespēju pamest darbu skolā interesējās daudz aktīvāk, kamēr mazākajās lauku skoliņās pedagogi baidās pazaudēt darba vietu kā vienīgo iztikas avotu. Ir tādi, kas priecājas pat par 50 latiem mēnesī, jo nespēj pieņemt, ka pēkšņi nebūs nekur vajadzīgi.
"Turklāt cilvēki pa ziemu un pavasari ir iebiedēti – neviens nevar dot garantiju, ka rīt neatnāks finanšu ministrs [Einars] Repše un nepateiks, ka tagad visiem bezdarbnieka pabalstus ņem nost un atstāj 50 latus," secina kāds izglītības darbinieks. "Sirds plīst pušu, kādu dilemmu priekšā ir šie cilvēki. Viena kolēģīte zaudēja darbu skolā, bet ir palikusi bērnudārzā uz ceturtdaļslodzi, saņemot 60 latu uz papīra. Viņa baidās pamest bērnudārzu, jo tur vismaz ir stabilitāte. Pirmajā brīdī gribas teikt: "Vai tu jocīga esi? Ej uz bezdarbniekiem, un būs vismaz sakarīgs pabalsts!" Bet kurš var garantēt, ka pēc mēneša kaut kas nemainās?" stāsta kādas Cēsu rajona skolas direktore.
Stabilitāte var būt mānīga
Tomēr arī paļaušanās uz stabilitāti, ko sniedz apziņa, ka vismaz tuvākos deviņus mēnešus būs darbs, var izrādīties mānīga. Palielinot skolēnu skaitu līdz astoņiem bērniem uz vienu skolotāju, šogad valstī pedagoģisko likmju skaits ir sarucis par 10 000. Līdz 2012. gadam skolēnu un skolotāju skaita attiecību plānots palielināt līdz 12 bērniem uz pedagogu, bet tas nozīmē, ka turpināsies skolu slēgšana un darba vietu likvidēšana. Līdz ar to skolotāji, kas tagad strādā ļoti mazas slodzes un nopelnītos latus izjūt kā stabilitātes garantu, pēc gada tik un tā var attapties bezdarbniekos. Diemžēl pēc gada skolotājam kļūt par bezdarbnieku būs daudz neizdevīgāk, jo būs nostrādāti deviņi mēneši par zemu atalgojumu, tāpēc arī pabalsts būs niecīgs. IZM valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās padomniece Inga Misiņa atzīst – ministrijas nodrošinātās stipendijas pabalstu aprēķinos netiks ņemtas vērā. "Sākumā gribējām tās veidot kā subsidētas darba vietas un no stipendijas maksāt nodokļus, bet Eiropas Komisija mums to kategoriski aizliedza."
Piesakās, kamēr var
Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja Ineta Krūmiņa neslēpj, ka aģentūrā vēršas ne tikai pedagogi, kas darbu jau ir zaudējuši, bet arvien vairāk ir arī tādu, kas pēc algas samazināšanas paši izvēlējušies pamest darbu skolā. Pedagogu aprēķini liecina, ka no 1. septembra samazinātā alga pat kopā ar IZM piedāvātajām stipendijām ir zemāka par pašlaik iespējamo bezdarbnieka pabalstu. "Pagaidām nevarētu teikt, ka tā būtu izteikta parādība un skolotāji nāktu masveidā. Ir cilvēki, kas nāk tieši tāpēc, ka jūt – izdevīgāk un labāk iet bezdarbniekos, kamēr alga vēl kaut cik bija, nevis gaidīt, kamēr arvien samazina un samazina, un beigās pabalsts ir mazāks," stāsta I. Krūmiņa. Vienlaikus parādās arī vakances skolās, taču tās ātri aizpildās. "Burtiski momentā. Uz mirkli ir bijuši varianti, bet tie ātri aizpildās, jo darba meklētāju netrūkst. Sevišķi pieprasīti ir inteliģenti darba piedāvājumi – skolotāji, direktori, projektu vadītāji, būvdarbu vadītāji – tādas prestižas profesijas," secina I. Krūmiņa. Speciāliste piebilst, ka uz reģionālajām filiālēm nereti brauc bezdarbnieki no lielākajām pilsētām, jo nomalēs rindas ir daudz īsākas.
Bezdarbnieka pabalstu rēķina pēc sešu mēnešu vidējās izpeļņas, ko aprēķina par sešu mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss. Tas nozīmē, ka pedagogiem vēl ir divi mēneši laika pārdomām – piesakoties bezdarbnieka statusam līdz oktobra beigām, pabalsts tiks aprēķināts no atalgojuma, kādu skolotāji saņēmuši līdz 1. septembrim. Vienlaikus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzsver, ka no 2010. gada 1. janvāra vidējo iemaksu algu aprēķinās par 12 kalendāro mēnešu periodu, nevis sešu mēnešu periodu kā līdz šim.
Meklēs 1,19 miljonus pabalstiem
Apkopojot pašvaldību iesniegto informāciju, konstatēts, ka līdz 1. septembrim saistībā ar izglītības sistēmas reformu 25 pašvaldībās tiek slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi, tāpat 25 pašvaldībās tiek reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi. Vēl 749 pedagogi zaudējuši darbu, palielinoties noteiktajam skolēnu skaitam uz vienu pedagoģisko likmi.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir aprēķinājusi – lai izmaksātu atlaišanas pabalstus 1719 izglītības reformas rezultātā darbu zaudējušajiem pedagogiem, nepieciešami 1,19 miljoni latu. Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns uzņēmies iniciatīvu iesaistīties līdzekļu meklēšanā un piektdien, 11. septembrī, plāno lūgt nepieciešamo summu piešķirt no līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem.