Iedzīvotāji skolām sadāvina preces 1 miljona eiro vērtībā

IEGUVĒJI. Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola, pateicoties iedzīvotāju atbalstam, ieguvusi interaktīvo tāfeli, portatīvos datorus, planšetdatoru, videokameru, fotokameru, mūzikas centru, printeri, sporta inventāru un citas mācībās noderīgas lietas © Publicitātes foto

Noslēdzoties izglītības atbalsta programmai Savai skolai, 1028 izglītības iestādes visā Latvijā savā īpašumā iegūs sporta inventāru, mūzikas centrus, printerus, datorus un citas mācību procesa modernizēšanai nepieciešamās lietas teju 1 miljona eiro vērtībā.

Programma norisinājās no pagājušā gada 2. novembra līdz šā gada 7. februārim. Tās laikā iedzīvotāji, iepērkoties Maxima Latvija veikalos, saņēma uzlīmes, ko tālāk varēja novirzīt pašu izvēlētai izglītības iestādei tehniskā un materiālā nodrošinājuma uzlabošanai.

Kopumā programmā piedalījās 67% jeb 1028 mācību iestādes visā Latvijā. Programmai reģistrējušās skolas un bērnudārzi kopā saņems 106 143 dažādas preces, ko paši izvēlējās no piedāvāto preču kataloga.

Visvairāk uzlīmju programmas Savai skolai laikā sakrāja Rīgas Purvciema vidusskola (125 810 uzlīmes), Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola (82 030 uzlīmes) un Rīgas 96. vidusskola (66 680 uzlīmes). Savukārt visaktīvāk šajā programmā piedalījās Latgales reģiona izglītības iestādes - 83,2% no visām šī reģiona mācību iestādēm, iegūstot kopumā 21 507 preces. Otrs aktīvākais reģions bija Vidzeme, kur 79,3% reģiona mācību iestāžu piedalījās šajā programmā un ieguva kopumā 19 482 preces mācību procesa modernizēšanai.

Populārākās mācību iestāžu izvēlēto preču kategorijas ir kartes un globusi (kopumā 2674 preču vienības), tehnika (2241 preču vienība) un kancelejas preces (kopumā 1329 preču vienības). Savukārt visbiežāk izvēlētās preces ir kinētiskās smiltis (990), globusi (824), printeri (667), sienas kartes Latvijas daba (602) un mūzikas centri (559).

«Šī akcija mūs ļoti mobilizēja kopīgam mērķim un bija emocionāls pasākums mums visiem. Mēs vēlējāmies daudzas no piedāvātajām akcijas precēm, bet sākotnēji iesaistījāmies tieši interaktīvās tāfeles dēļ, kuru ar prieku arī saņemam. Mēs esam aprēķinājuši, ka visas šīs akcijas laikā saņemtās lietas varētu iegūt vairāku gadu laikā, rūpīgi plānojot budžetu. Taču, pateicoties šai akcijai, mums izdevies tās saņemt jau tagad. Esam ļoti priecīgi par rezultātu un iespēju papildināt skolas inventāru - esam ieguvuši interaktīvo tāfeli, portatīvos datorus, planšetdatoru, videokameru, fotokameru, mūzikas centru, printeri, sporta inventāru u.c. mācībās noderīgas lietas,» par dalību programmā stāsta Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde.

Maxima Latvija veiktais pētījums apliecina, ka skolēni atzinīgi novērtē moderna aprīkojuma un tehnoloģiju pieejamību skolās. Pētījums, kurā piedalījās 3268 skolēni, liecina, ka 32% skolēnu visvieglāk mācību vielu uztver, klausoties skolotāja teiktajā, savukārt par otro ērtāko mācību vielas uztveres veidu uzskata video skatīšanos, ko atzīmē 24% respondentu. Toties 14% mācību vielu vislabāk apgūst, veicot pierakstus, bet 11% - mācoties no prezentācijām. Tikai 9% norādījuši, ka mācību vielu labprāt apgūst, lasot grāmatas, bet 8% - pārrunājot to ar citiem skolēniem. 2% norādījuši citus variantus, kā interaktīvo spēļu un citu vizuālo materiālu izmantošanu mācību procesā.

1.-4. klašu skolēnu vidū 17% aptaujāto apgūst mācību vielu, lasot grāmatas, bet 10.-12. klasē tie ir vien 4% skolēnu, kas par ērtāko informācijas uztveres veidu uzskata grāmatu lasīšanu. Tāpat, skolēniem pieaugot, sarūk to audzēkņu skaits, kas mācību vielu visvieglāk uztver, klausoties skolotāja teiktajā - no 44% respondentu 1.-4. klašu grupā līdz 27% skolēnu 10.-12. klašu grupā. Turpretī video skatīšanās visiecienītākā ir 5.-9. klašu skolēnu grupā, kur šim informācijas apguves veidam priekšroku dod 28% skolēnu, kas ir par 10% vairāk nekā 1.-4. klašu skolēnu vidū.



Latvijā

Latvijā patlaban jāvienojas par konkrētu darbu sarakstu un ātru laika rāmi ekonomikas restartam, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprināto Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī.

Svarīgākais