Pedagogi skolosies bezmaksas kursos

© F64

Jau trešo gadu vairākās valsts augstskolās tā saukto B programmu kursos varēs bez maksas iegūt pedagoģisko izglītību tie, kam tās nav, bet jau esošie skolotāji – paaugstināt kvalifikāciju vai iegūt tiesības mācīt kādu citu mācību priekšmetu. No valsts budžeta dažādu programmu vienas grupas (16 līdz 20 cilvēku) apmācīšanai plānots tērēt no 3100 līdz 12 641 eiro (bez PVN).

Kā liecina informācija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā, šogad iepirkumu konkursā tiesības īstenot kursus ieguvušas šādas augstskolas: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), Latvijas Universitāte (LU), Liepājas Universitāte (LiepU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Daugavpils Universitāte (DU). Šobrīd nav zināms, cik daudzi šādu iespēju izmantos, bet 2014. gadā tādu bija ap 1643, pērn - ap 1000.

DU jau trešo gadu ir ieguvusi tiesības rīkot pārkvalifikācijas kursus, kas sagatavo pamatskolas ģeogrāfijas un vēstures skolotājus, iedalot tos divās grupās: radniecīgo priekšmetu skolotājiem programma ir īsāka (160 stundu), bet «neradniecīgo» - 240 stundu, skaidroja DU tālākizglītības koordinatore Zita Vanaga. Parasti mācības sākoties pēc Jāņiem, un kurss ir sadalīts četrreiz pa nedēļai, kā arī atvēlot laiku praksei. Tā kā pedagogi braucot mācīties no visas Latvijas, tad kursi parasti tiekot rīkoti «kaut kur pa vidam» - parasti Rīgā, kur DU īrējot telpas no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas. Z. Vanaga norādīja, ka pērn izdevies nokomplektēt visas grupas, kā būs šogad - to vēl esot grūti paredzēt, jo tie ir mācību priekšmeti, kuros ir mazs stundu skaits.

RTA piedāvātā 80 stundu garā programma Speciālās izglītības saturs un didaktika gan ir guvusi lielu atsaucību speciālo skolu pedagogu vidū. Pērn izdevies izveidot ne tikai divas, bet četras grupas, un daļa studētgribētāju palikuši zem svītras, sacīja RTA zinātņu prorektore Angelika JuškoŠtekele. Diemžēl programmas nosacījumi neļāvuši uzņemt vispārizglītojošo skolu pedagogus, kam jāstrādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām (šobrīd puse šādu skolēnu mācās parastajās skolās). Ja šāda grupa būtu, tā noteikti ātri vien tiktu piepildīta..

Savukārt tie, kam nav pedagoģiskās izglītības, bet strādā skolā vai arī vada prakses profesionālās izglītības iestādēs vai uzņēmumos, var to iegūt LiepU, apgūstot 100 stundu garu programmu. Tāpat šī augstskola piedāvā iegūt sociālo zinību skolotāja kvalifikāciju, informēja LiepU Mūžizglītības nodaļas vadītāja Ilma Neimane. Viņa uzsvēra, ka šogad vairs nebūs iespēja bez maksas apgūt pērn tik populāros datorikas un speciālās izglītības kursus, taču tiks rīkoti maksas kursi.

Jau trešo gadu iepirkumu konkursā izdodas uzvarēt arī RPIVA, kas piedāvā mācīties šādas programmas: Pirmsskolas izglītības saturs un didaktika, Pamatizglītības pirmā posma izglītības saturs un didaktika un Mācību priekšmeta «Mūzika» saturs un didaktika. Pirmās divas ir 80 stundu apmērā, bet trešā - 160 stundu, teica RPIVA mūžizglītības koordinatore Kristīne Strūberga, piebilstot, ka šāds piedāvājums augstskolai bijis arī pērn. Līdz šim vispopulārākais esot bijis pirmsskolas kurss, kuru pabeidzot, sākumskolas skolotāji iegūst tiesības strādāt bērnudārzā.

Šogad skolotāji varēs studēt Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra īstenotajā kursā Tehnoloģiju un zinātņu pamatu izglītības jomas vispārējās pamatizglītības skolotājs 160 stundu apjomā, kas ļaus mācīt bioloģiju, fiziku, ķīmiju, dabaszinības vai matemātiku pamatizglītības posmā. Šī programma ir paredzēta tiem, kuri jau ir ieguvuši bioloģijas, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas, dabaszinību, informātikas vai matemātikas skolotāja kvalifikāciju, par iespējām mācīties pastāstīja LU pārstāve Ieva Namsone.



Svarīgākais