No skolas "izkritušo" profilaksei – apmēram 40 miljoni eiro

Latvijā priekšlaikus mācības pametušo skaits šobrīd sasniedz 8,4% no visiem jauniešiem 18–24 gadu vecumā. Lai samazinātu šo skaitli vismaz par 2%, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) īstenos Eiropas Savienības fondu atbalstītu projektu, paredzot šim nolūkam no 2017. līdz 2022. gadam tērēt gandrīz 40 miljonus eiro.

Cilvēki ar zemu izglītības līmeni ir tajā riska grupā, kurai grūti iekļūt darba tirgū. Turklāt viņi biežāk strādā mazatalgotās profesijās un tātad maksā valstij mazākus nodokļus. Tāpat šie ļaudis nereti ir tie, kam vajadzīgi sociālie pabalsti, skaidro IKVD direktores vietnieks Ivans Jānis Mihailovs. Viņš uzsver, ka priekšlaikus mācības pametušo problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Tas, ka Latvijā šādu jauniešu skaits ir 8,4 %, nav slikts rādītājs, citur ES tas ir lielāks. Jāņem vērā, ka šo jauniešu vidū ir arī tie, kam ir nopietnas veselības problēmas, vai arī viņiem skolu nācies pamest, jo bijuši bērna gaidībās. Pārējie gan no izglītības apguves izkrituši tādu iemeslu dēļ, kurus ir iespējams novērst, norāda IKVD pārstāvis, piebilstot, ka it īpaši tas ir svarīgi tāpēc, ka Latvija ir izvirzījusi mērķi - obligātā vispārējā izglītība. Viņš lēš, ka projektā iesaistīto bērnu skaits varētu sasniegt 50 000, kas nebūt neesot liels skaitlis. Kopumā iecerēts samazināt skolu priekšlaikus pametušo skaitu par diviem procentiem. Jo skaidrs, ka visus riska grupā esošos neizdosies atgriezt skolas solā.

Projekta mērķauditorija ir nevis jau no skolām «izkritušie», bet tie, kuri varētu nonākt riska grupā, piemēram, bērni no trūcīgām ģimenēm, tie, kam sagādā grūtības mācībās vai attiecību veidošana ar vienaudžiem un pedagogiem. Šiem jauniešiem tiks palīdzēts gan finansiāli, gan sniedzot cita veida atbalstu: papildu nodarbības tajos mācību priekšmetos, kur ir radušies robi, psihologa un citu speciālistu konsultācijas. Projekts tiks īstenots šādi: IKVD sagatavos vadlīnijas un izveidos «riska bērnu portretu», savukārt skola pašvaldībai darīs zināmus tos, kas šim portretam atbilst. Galu galā vietvaras būs tās, kas tālāk informēs dienestu par atbalstāmajiem skolēniem un viņu problēmām, un tas noteiks, kāda palīdzība katrā gadījumā būs vajadzīga. I. J. Mihailovs uzsver, ka visi nesaņems vienādu «palīdzības paku» - atšķirsies ne tikai palīdzības veids, bet arī tam nepieciešamais finansējums un atbalsta ilgums. Taču tā esot viena projekta daļa, jo svarīgs ir atbalsts ne tikai skolēnam, bet arī pedagogiem. «Piešķirot tikai naudu, bet nemainot izpratni, rezultātu nedos. Tāpēc plānots pedagogiem rīkot kursus, lai viņi zinātu, kā organizēt darbu, kā arī paši izklāstītu savas problēmas un iespējas,» teic IKVD pārstāvis.