SKOLOTĀJU ALGAS: Pilnai reformai trūkst vismaz 24 miljonu eiro

Lai nodrošinātu algu pieaugumu visām izglītības iestādēm, vajadzīgi vēl vismaz 24 miljoni eiro. Ar deviņiem miljoniem eiro šogad un 27 miljoniem nākamgad pietiks vien darba samaksas palielinājumam vispārējās izglītības un piecu un sešgadīgo posma pedagogiem. Joprojām nav atrasta nauda Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošo skolu pedagogiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola «nepalaist» modeli, ja to arī neizdosies sameklēt.

Jaunajā modelī ir iekļauta vispārējā izglītība (1.-12. klase), piecu un sešgadīgo izglītība pirmsskolas iestādēs, kā arī 13,33% pieaugums interešu izglītībai. Tajā nav ne profesionālās, ne profesionālās ievirzes, ne pārējās pirmsskolas, ne augstākās izglītības. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprēķinājusi, ka tam papildus nepieciešami vēl 24 miljoni eiro. 16,5 miljonus eiro tā varētu atrast savā budžetā sporta nozarei un daļēji augstskolām, bet aiz svītras paliek bērnudārzi un arī Kultūras ministrijas (KM) pakļautībā esošās skolas ar apmēram trim miljoniem eiro, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja K. Šadurskis. Valdības uzdevums būtu atrast šos trīs miljonus eiro. Viņš arī piebilda, ka tā ir KM neizdarība un klajš normatīvo aktu pārkāpums, ka līdz šim šīs jomas pedagogi jau tikuši apdalīti, jo saņem tikai 70% no likmes, tas ir, nevis 420 eiro, bet 290 eiro.

K. Šadurskis noteikti esot arī pret to, lai 27 miljoni eiro tiktu «sadalīti uz visām galviņām»: «Ja modelī ieliek visus izglītības veidus, tad bāzes likme pieaugs vien par 32 eiro, un tātad algas apmērs būs 452 eiro. Tā nav nekāda reforma, bet gan tikai neliels apsveikums skolotājiem 1. septembrī.» Pašlaik gan esot vēl viens «bet» - 27 miljoni eiro vēl nav ielikti nākamā gada valsts budžetā. Ja tie tur neparādīsies, tad neesot jēgas jel ko darīt, uzsvēra K. Šadurskis. Tādā gadījumā viņš atsaukšot Ministru kabineta noteikumus un no ministra krēsla atteikšoties. Taču, ja modelis aizies un nauda arī tam tiks paredzēta, tad pedagogu atalgojums, kas šobrīd ir 93% no vidējā atalgojuma valstī, sasniegs 123%. Katrā ziņā - zaudētāji tomēr būšot, gan tikai desmit pašvaldību, kurām finansējums saruks par 5-10%. Diemžēl ar pašreizējo skolu tīklu un atšķirīgo situāciju vietvarās neesot iespējams panākt visiem vēlamu un vienādu algu līmeni, tāpat visai nereāli būtu cerēt, ka izdosies no valsts budžeta dabūt 50 miljonus eiro. Tomēr viņam pieejamie dati liecina, ka daudzviet skaitļi kāps, piemēram, no lielajām pilsētām Jelgavā finansējums palielināsies par 747 000, Daugavpilī - 976 000, Jūrmalā - 388 000, Ventspilī - 402 000.

Ministrs norādīja arī, ka IZM iecerējusi turpmāk atteikties no tai neraksturīgām funkcijām, proti, internātskolu un speciālo bērnudārzu finansēšanas. Tas gan no pašvaldībām varētu prasīt kopumā 12 miljonus eiro. Taču IZM varētu apsvērt ģimnāziju un speciālo skolu pārņemšanu no vietvarām. Komisijas vadītāja Ilze Viņķele rosināja rīkot atsevišķu diskusiju par šo jautājumu.