Uzņēmēji steidzina ieviest obligāto eksāmenu

Pret obligāto centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs daļai izglītības jomā strādājošo joprojām ir iebildes, tomēr tehnisko nozaru uzņēmēji ir pārliecināti – ja Latvija vēlas piedzīvot tautasaimniecības kāpumu, tad nekādi brīvprātības principi nedrīkst būt.

Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM negrasās) atkāpties no iesāktā ceļa un nākamgad ir plānojusi turpināt iesākto pilotprojektu.

Lai gan Valsts izglītības un satura centrs (VISC) vēl nav veicis pilnu šogad notikušā pilotprojekta pirmās kārtas eksāmenu «kvalitatīvu analīzi» (tā tiek solīta pēc vasaras), tomēr pirmās atziņas jau izkristalizējušās. Kaut gan kopumā pārbaudījums nav bijis sarežģīts un skolotāji pat atzinuši, ka, piemēram, fizikā tas bijis par vieglu, divpadsmito sniegums tomēr vērtējams kā viduvējs (fizikā un dabaszinībās pat krietni zem 50%).

Sniegums zem vidējā

VISC pārstāve Ingrīda Kamarūte pieļauj, ka tam varētu būt vairāki iemesli, viens no tiem: eksāmens notika aprīlī, un, iespējams, skolēni nepaguva atkārtot mācību vielu, kas lielākoties darīts maijā. Tāpat savu ietekmi atstājis tas, ka pārbaudījumu kārtoja visi skolēni, nevis tie, kas to izvēlējušies. Turklāt visa klase varēja likt tikai eksāmenu vienā priekšmetā. Tas darīts darbu labošanas atvieglināšanai un finansiālu apsvērumu dēļ - jau tā izdevumi pilotprojektā sasnieguši vairāk nekā 30 000 eiro. Ja tiks ieviests obligātais centalizētais eksāmens (CE), tad tēriņi būs daudz lielāki, sasniedzot 42 460 eiro. Jāņem arī vērā - šogad izvēles fizikas un ķīmijas eksāmenu kārto 1548 skolēni, bet obligāto liktu 16 000.

IZM ir spērusi vēl virkni soļu pretī obligātajam CE, piemēram, nosakot, ka visās arodskolās - arī tur, kur nemācīja dabaszinātnes, no 2016. gada 1. septembra jābūt vismaz dabaszinībām. Tāpat apsvērta iespēja atļaut skolēniem vidusskolas pēdējā gadā padziļināti apgūt četrus mācību priekšmetus, bet šo CE varētu kārtot jau 11. klasē. «Tas viss saistīts arī ar jaunā - kompetencēs balstītā - izglītības satura ieviešanu 2018. gadā. Taču rezultātus no šā procesa varētu sagaidīt vēl pēc gadiem,» uzsver VISC vadītājs Guntars Catlaks.

Tautsaimniecības attīstības pamats

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur izskatīja šo jautājumu, VISC virzienā izskanēja gan kritiski vārdi, gan arī aicinājumi atgriezties pie padomju sistēmas, jo «tad zināšanas dabaszinātnēs nebija tik sliktas». Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis vērsa uzmanību uz to, ka viss notiek diezgan haotiski un būtu jāvirza spēki vienā virzienā, kā arī jāpievērš lielāka uzmanība skolotāju kvalifikācijas celšanai.

Visskarbāk situāciju vērtēja uzņēmēji, kas strādā ar dabaszinātnēm saistītās nozarēs. Normunds Bergs uzskata, ka vēlmi vilkt eksāmena ieviešanu līdz 2020. gadam varot nodēvēt par kaitniecību. «Tas, ka skolēni nevēlas kārtot šos eksāmenus, nozīmē, ka skolā tie netiek adekvāti mācīti,» secināja uzņēmējs, aicinot Saeimas komisiju izdarīt spiedienu uz IZM, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ieviests obligātais CE. Arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis bažījās, ka turpina dominēt humanitāri ievirzīta izglītība, ko rāda arī vidusskolas absolventu darba un mācību gaitas. Tā turpinot, nevar sagaidīt ekonomikas attīstību.

Obligātums neko nedos

RTU prorektors Uldis Sukovskis gan iebilda, ka velns nav tik melns, kā to mālē: fizikas eksāmenu izvēlas kārtot arvien lielāks skaits divpadsmito. Taču arī viņš piekrītot: motivācijai noteikti jābūt. Šogad 11. klasei bijis diagnosticējošais tests laboratorijas darbos, un skolās uzreiz uzlabotas laboratorijas un to aprīkojums.

Pretēji domā Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra. Viņš atbalsta ceļu uz specializāciju. Svarīgi esot pārbaudīt prasmes un zināšanas tajos priekšmetos, kurus skolēnam vajadzēs izvēlētājā studiju programmā un profesijā.

Pilotprojektā piedalījās:

fizikā - 1627, ķīmijā - 1219, dabaszinībās - 354 skolēni

105 izglītības iestādes:

- 70 vienā eksāmenā

- 26 divos

- 9 trijos

Rezultāti pilotprojektā un CE (2014./2015.):

ķīmijā 47,7% un 65,6%

fizikā 34,8% un 50,3%

dabaszinībās 35,5%

matemātikā CE - 43,6%

Avots: VISC