Valdība šonedēļ apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz Latvijā samazināt no skolas priekšlaicīgi «izkritušo» bērnu un jauniešu skaitu. Šim mērķim tiks tērēti 33,8 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un 5,97 miljoni eiro no Latvijas budžeta.
IZM vērš uzmanību uz 2015. gadā veiktā pētījuma datiem, kas liecina: Latvijā 9,9% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem bija pametuši mācības, nepabeidzot skolu un neiegūstot nekādu kvalifikāciju. Turklāt pēdējos gados šim rādītājam ir tendence nedaudz pieaugt - un visvairāk lauku jauniešu vidū. Lai mazinātu šo tendenci, ar ESF atbalstu kopumā plānots tērēt ap 40 miljoniem eiro. No 2017. gada janvāra līdz 2022. gada decembrim šo projektu īstenos Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm, informē IZM pārstāve Edīte Olupe. Plānots, ka tas ļaus 665 izglītības iestādēs (75% no visām) novērst priekšlaicīgas mācību pamešanas riskus. Proti, atbildīgo iestāžu redzeslokā būs tie skolēni, kuri neattaisnoti kavē mācības un/vai kuriem ir grūtības mācību vielas apguvē un zemas sekmes. Tiks ņemti vērā arī apstākļi, kas var veicināt skolas sola pamešanu, piemēram, mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, vecāku ilgstoša prombūtne vai bērnu atstāšana novārtā. Mērķauditorija būs vispārējās izglītības iestāžu 5.-12. klašu audzēkņi, kā arī profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, 1.-4. kursa audzēkņi. Šiem bērniem un jauniešiem tiks nodrošinātas speciālistu konsultācijas, mentori, papildu nodarbības, kā arī materiālais atbalsts izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tiešajam atbalstam jauniešiem tiks atvēlēti 84% no kopējā plānotā finansējuma jeb 33,49 miljoni eiro.
IZM norāda, ka tāpat ir nepieciešams uzkrāt informāciju par mācību procesu (kavējumiem un to iemesliem), lai varētu analizēt un laikus noteikt vājās vietas, pilnveidot normatīvo regulējumu, paredzot stiprināt atbildību un sadarbību starp izglītības iestādi, pašvaldību un valsti, kā arī uzkrāt informāciju par pilngadību sasniegušajiem, tajā skaitā par mācību kavējumiem un skolas pamešanas faktu.
Preventīvie pasākumi palīdzēšot veidot pašvaldībās labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām, atbalstot jauniešu organizācijas un iesaistot tajās mācību pamešanas riskam pakļautos. Paredzēta arī vietvaru un izglītības iestāžu sadarbība ar krīzes centriem un vecāku organizācijām, - ieplānotos pasākumus, kas ļaus krietni uzlabot pašreizējo situāciju, uzskaita IZM.
Ministrijai gan vēl ir jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērnu vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta izglītības iestāde, un jāpārskata obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība. Visiem grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2016. gada 1. septembrim.