Latvijā ir 16 skolas ar padziļinātu svešvalodu apguvi. To finansējums ir par 20% lielāks nekā «parastajām» mācību iestādēm, taču iespējams, ka pēc divu gadu pārejas perioda esošo koeficientu samazinās vai noņems pavisam. Šo skolu direktori gan solās pierādīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka šī papildu nauda netiek iztērēta pa tukšo un ir saglabājama arī turpmāk.
Viens no rādītājiem, kas apliecina, ka šādas skolas ir vajadzīgas, ir pieprasījums pēc tām. To uzrāda arī statistika: pēdējos gados uzņemto skolēnu skaits, piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas Angļu ģimnāzijā tikai aug - sasniedzot gandrīz tūkstoti. Tikpat kāpjoša dinamika ir arī Rīgas Franču licejā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Skolu direktori uzsver: ja šāds apmācības veids nebūtu kvalitatīvs un nenodrošinātu augstu svešvalodu apguves līmeni, tad notiktu pretējais efekts, jo vecāki jūtīgi reaģē uz izglītības sistēmā notiekošo. Līdz ar to, kad šā gada pavasarī šīs skolas sasniedza ziņa, ka nauda varētu tikt samazināta jau no šā mācību gada, ne tikai mācību iestāžu vadītāji, bet arī vecāki vērsās IZM, paužot satraukumu par šādu sasteigtu lēmumu. Pateicoties «kopējai šūmēšanai», izdevies panākt, ka IZM nosaka divu gadu pārejas periodu, saglabājot svešvalodu skolām līdzšinējo koeficientu. Skolu direktori gan atzīst, ka nomācot šāds nepārtraukts sevis pierādīšanas mehānisms un cīņa par finansējumu, kas taču ir vajadzīgs mācību kvalitātes nodrošināšanai. «Šī nauda tiek izmantota sīkākam klases dalījumam grupās. Tās mūsu skolā līdz šim bijušas trīs, un tādas tās būs arī šogad. Jāņem vērā arī tas, ka svešvalodu stundas notiek biežāk nekā pārējās skolās. Jo tikai tā var nodrošināt augstāku skolēnu zināšanu līmeni,» skaidro Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte. Tas, cik sīki katrā skolā dala klases, ir atkarīgs no skolēnu skaita tajās, teic Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare. Gan viņa, gan Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle uzsver: nevar vairāk nekā 30 bērniem mācīt svešvalodu, jo tad viņi netiek pie runāšanas, jo tam fiziski nepietiek laika. Pēc spējām gan skolēni netiekot iedalīti, lai gan direktores nenoliedz, ka bijis laiks, ka tā arī darīts.
IZM pārmaiņas šajās skolās plāno sakarā ar jauna izglītības satura izstrādāšanu. Svešvalodu apguves principi ir novecojuši. Svešvalodas bērniem tiek mācītas visās skolās, sākot no pirmās klases - tas vairs nav ekskluzīvs piedāvājums. Valodas arī ienāk skolēna dzīvē daudz plašāk, ne tikai mācību stundās, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. «Plānots ir palielināt skolu pašu atbildību un programmu realizēšanas plānu pārkārtošanu. Tiek gaidīts, lai padziļināta svešvalodu apguve notiktu, liekot akcentu ne tik daudz uz grupu darbu un programmu koeficientu. Patlaban esam jau vairākus variantus izstrādājuši un mēģinām tos aprobēt savās skolās. Oktobrī šo skolu direktori plāno sanākt kopā: apkopot pieredzi un virzīties kopīgi tālāk,» par iecerēto stāsta M. Kokare, piebilstot, ka, apcērpot naudu, var zaudēt augsta līmeņa valodas pratējus - pedagogus, jo ar minimālo algu šāds speciālists skolā diez vai būs noturams.