Pašvaldību un izglītības darba speciālisti ar aizdomām raugās uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosināto valsts ģimnāziju pārņemšanu savā pārziņā. Neesot skaidrs, ko IZM ar to grib panākt un kāds ieguvums no tā būs skolām. Būtu jāizvērtē viss izglītības iestāžu tīkls, nevis jāizrauj kāda tā daļa «no konteksta».
Tas patiešām bija nepatīkams pārsteigums - tā par IZM ideju, kas pēkšņi parādījās iestrādāta jau Izglītības likuma grozījumos, teic vairāki aptaujātie nozarē strādājošie. Arī iemesli, kāpēc tāda iecere radusies, minēti visdažādākie. Viena no versijām: valsts ģimnāzijas (tagad to ir 27, bet, iespējams, to skaits tiks palielināts) tiks izveidotas līdzīgi kā 19 profesionālās izglītības kompetenču centri, un to materiāli tehniskās bāzes pilnveidei līdzekļi, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu naudu, netiks žēloti. Parasto vidusskolu liktenis tādā gadījumā būs atkarīgs no pašvaldību rocības un konkurences iespējām. Izdzīvos lielākās, bet pārējās tiks pārvērstas par pamatskolām.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis pieļauj, ka tieši ES fondi varētu būt tas kumoss, kam ministrija vēlētos uzlikt savu ķepu. Ja tā būtu ģimnāziju dibinātāja, tad finansējums nonāktu IZM kontos. Ja šīm skolām līdzekļu apjoms palielinātos, tad rodoties jautājums: kāpēc tad, kad tās piederēja pašvaldībai, nevarēja tā darīt. Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina neslēpj bažas par to finansējuma daļu, ko patlaban pašvaldības iegulda visās skolās, tostarp arī valsts ģimnāzijās: «Jau tagad daļā izglītības iestāžu ieguldīta gan ES nauda, gan pašvaldības līdzfinansējums (tas ir pietiekami liels) - kas pārņemšanas gadījumā notiks ar to?»
Madonas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne atzīst, ka patiesībā jau IZM ideja nav nekas jauns. Tiesa, pēdējā laikā nopietnas sarunas par to nav bijušas - vien it kā garāmejot ministra Kārļa Šadurska izteikta varbūtība. «Ir jāzina, kādi ieguvumi būs no šāda soļa. Jāredz nosacījumi un plāns, kā tas notiks,» norāda S. Seržāne. Arī Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko ir neizpratnē par to, kas «zem visa tā slēpjas» un ko no tā visa iegūs pašvaldība, skolēni un skolotāji.
Izglītības speciālisti atgādina: iepriekšējā pieredze liecina, ka izglītības iestāžu pārņemšana nenotiek tik gludi, kā to plāno. Tas attiecas arī uz profesionāli tehniskajām skolām. To «pārbīdīšanas» rezultāti nebūt nav veiksmīgi. «Kompetenču centros iegrūda tādu naudu - diemžēl atdeve nav tāda, kā gribētos. Audzēkņu skaits tik strauji nekāpj, jo sabiedrības acīs šī izglītības daļa vēl nav ieguvusi prestižu,» norāda Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls, piebilstot, ka, protams, jāinvestē ir, taču jārēķinās, ka ar to vien var nepietikt.
«Ir jāskata viss izglītības iestāžu tīkls, kopējās diskusijās izlemjot: kas paliek pašvaldībām, kas - valstij,» uzskata Madonas novada izglītības darba vadītāja. Arī A. Šķēls piekrīt tam, ka ir jāredz kopaina, nevar izķert pa gabaliņam - tad valsts ģimnāzijas, tad internātskolas, tad speciālās skolas: «Notiek tāda mētāšanās. Karsta strēbšana. Gan par sešgadīgajiem, internātskolām, ģimnāzijām. Ir jāskaidro sabiedrībai, ko no vienas vai otras pārmaiņas tā iegūs.» Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs to nosauc vēl izteiksmīgāk: ministrs un IZM grib ar lielu kuģi izbraukt pa mazu upi. Viņš arī pieļauj, ka pašvaldības var arī izlemt atteikties no valsts vārda skolu nosaukumā un palikt pie ģimnāzijas statusa, kā tas savulaik bijis arī Ogrē.