Parastās ģimnāzijas var zaudēt statusu
Šobrīd valstī ir 21 pilsētu vai novadu ģimnāzija, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas datu bāze. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atteikties no šāda mācību iestādes veida. Vairākums aptaujāto izglītības darba vadītāju un skolu direktoru atzīst, ka ir nepatīkami pārsteigti par šādām izmaiņām un vēl tikai lems, ko darīt – mēģināt iegūt valsts ģimnāzijas statusu vai kļūt par vidusskolu.
Šie Izglītības likumā plānotie grozījumi par skolu tipoloģijas maiņu esot bijis negaidīts pavērsiens, teic Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže. Kā rīkoties attiecībā uz Valmieras Pārgaujas ģimnāziju, vēl domā. Pašlaik tiekot uzklausīti gan pedagogu, gan vecāku viedokļi, un tad, izvērtējot visus par un pret, lems: būt vai nebūt skolai par valsts ģimnāziju. Jo iespēja par tādu tapt ir - gandrīz visi kritēriji jau tagad esot izpildīti. Turklāt grozījumi paredz, ka lielajās pilsētās varēs būt divas valsts ģimnāzijas, tātad Valmierā izveidot vēl vienu nebūtu problēma.
Arī Limbažu novada ģimnāzija, kas par tādu kļuva pirms sešiem gadiem, ir gatava pakāpties augstāk, apliecina skolas direktore Gunta Lāce. Protams, lēmums jāpieņem pašvaldībai, taču visi rādītāji esot tādi, lai tas būtu pa spēkam - gan skolēnu skaita, gan centralizēto eksāmenu, gan citu prasību izpildē.
Ne tik pārliecināta par skolas statusu nākotnē ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla. Pašvaldību ģimnāzija tomēr ir starpposms starp valsts ģimnāziju un vidusskolu, un tas novadiem, kas attālāk no Rīgas, ir vieglāk iegūstams nekā valsts ģimnāzijas vārds. Lai arī varbūt tie ir stereotipi, taču nosaukumam ir nozīme, un ar to jārēķinās. Ja tagad skola pārtaptu par vidusskolu, tā tomēr būtu vēsts, ko ne visi saprastu, uzskata S. Kūla, piebilstot, ka noteikti būtu vajadzīgs pārejas posms, kurā tiktu atļauts paturēt veco vārdu un sagatavoties startam uz augstāku statusu. Katrā ziņā Raiņa vārdā nodēvētā ģimnāzija noteikti mēģināšot izpildīt visus kritērijus un iegūt valsts vārdu nosaukumā. Jo rādītāji esot labi, piemēram, darbā ar talantīgajiem bērniem skola šogad esot tikusi augstajā 16. vietā.
Krietni mierīgāk uz notiekošo raugās Ludzas novada vietvara. Pie nosaukuma par visu varīti neturēšoties, norāda Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne. Ludzas pilsētas ģimnāzija ir vēsturiskais pirmskara nosaukums, ko skola atguva gandrīz pirms 20 gadiem. Vārds nekādus lielus pienākumus neuzliekot, lai gan ik pa laikam nākoties atgādināt atbildīgajām institūcijām, ka tas ir tikai mantojums, nevis statuss. Par valsts ģimnāziju Ludzas pašvaldība neesot domājusi, lai gan rezultāti esot labi un arī skolēnu skaits to atļautu. Savulaik to nesaņēmuši, jo «laikam nebija tiks stipru lobiju», paironizē S. Gutāne. Viņa norāda, ka pēc desmit gadiem jārēķinās ar to, ka, visticamāk, te paliks tikai viena vidusskola, jo bērnu skaits ar katru gadu aizvien vairāk sarūk un trim vidusskolām ar to nepietiks.
Līdzīga situācija ir arī Pļaviņu novada ģimnāzijai, kura nes vēsturisko skolas vārdu. Skolas direktore Ilze Luksa neslēpj, ka to negribētu zaudēt, un arī to, ka šāds IZM rosinājums ir bijis negaidīts. Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka nosaukuma maiņa nav tikai vārdu «spēle», bet gan saistīta ar tīri juridiskām un saimnieciskām lietām un prasīs finansiālus izdevumus no pašvaldības kabatas. Par valsts ģimnāziju kļūt skola nav gatavojusies, un, iespējams, ka nāksies pārtapt par vidusskolu.
Arī Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, pievienojot Alternatīvo sākumskolu (tajā skaitā Padures filiāli) un pamatskolu, jau nākamgad (no 2018. gada 1. jūlija) būs vidusskola, - tā lēmuši novada domes deputāti, skaidro ģimnāzijas direktore Jana Jansone. Šim lēmumam esot gan emocionālā, gan racionālā puse. Skaidrs, ka pie nosaukuma pierasts un žēl to zaudēt, taču saprotot arī, ka skolu tīkls jāoptimizē. Pašlaik pilsētā ir četras vidusskolas.