Latvijā ir 42 speciālās pirmsskolas iestādes. Līdz šim tās bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā, bet no nākamā gada valsts atvēlēs tikai 30% no to uzturēšanas naudas, un vēl pēc gada šie bērnudārzi pilnībā būs atkarīgi no pašvaldību budžeta iespējām. Saglabāt tos vai likvidēt – par to būs jāizlemj vietvarām.
Arī Priekuļu novada Veselavas speciālā pirmsskolas iestāde Vālodzīte nav izņēmums.
Bērnudārzs Veselavā durvis vēra pirms 20 gadiem. Sākotnēji tas bija parastais dārziņš, bet, tā kā ar pagasta bērniem varēja piepildīt tikai divas, nevis četras grupas, tika nolemts izveidot speciālo bērnudārzu, piesaistot tam audzēkņus arī no citām tuvākajām pašvaldībām. Tagad tajā uzņem bērnus, sākot no pusotra gada vecuma, ar logopēdiskiem, stājas vai jaukta tipa traucējumiem, ir arī mazuļi ar garīgās attīstības problēmām. Te viņi nonāk ar ārsta komisijas slēdzienu, un pilnīgi vesela bērna te nav neviena, stāsta bērnudārza direktore Iveta Liepiņa.
Piecdesmit īpaši bērni
Pašlaik te mīt 52 audzēkņi, un trešdaļa no tiem paliek Vālodzītes diennakts grupiņā. Tie lielākoties ir citu pašvaldību bērni, kuri nevar izbraukāt uz mājām katru dienu. Grupas ir nelielas - nav vairāk par 13 audzēkņiem. Jau otro gadu te ir arī mazie līdz trīs gadu vecumam ar dažādām attīstības problēmām, un tas esot pat labāk, ja bērns agrāk nonāk šādā iestādē, jo var ātrāk un efektīvāk uzlabot veselību. Pēc dārziņa beigšanas daļa bērnu aiziet uz skolām ar vispārējās izglītības programmām. Tie, kam ir nopietnākas garīgās vainas, tālāk apgūst speciālās programmas (arī Spāres internātskolā). «Bet te viņi visi ir kopā ar pārējiem. Bērni saprot, ka var būt arī atšķirīgāki vienaudži, un nekādā ziņā viņus neatgrūž, gan rotaļājoties, gan pastaigās ejot. Skolas vecumā tas būtu sarežģītāk, jo tad vairāk iedala draugos un nedraugos, savējos un nesavējos, sākas salīdzināšana un vērtēšana,» atzīst I. Liepiņa.
Jāsaglabā gan dārziņi, gan skolas
Vālodzītes direktore uzskata, ka šādi bērnudārzi noteikti būtu jāsaglabā, jo parastā pirmsskolas iestādē nevarētu nodrošināt to speciālistu un pakalpojumu klāstu, kas ir šeit. Kopumā te ir 25 darbinieki, ieskaitot logopēdus, ārstnieciskās vingrošanas speciālistu, masieri. Ir lieliska vide - gandrīz katru dienu dodoties pastaigās, arī uz mežā izveidoto dabas taku, regulāri braucot uz baseinu Priekuļos. «Ja pastāv speciālās skolas, tad jābūt arī posmam pirms tam. Turklāt nesamazinās bērnu skaits ar dažādām veselības problēmām, arī ar logopēdiskām, drīzāk pat pieaug. Domāju, ka nevajadzētu likvidēt šīs skolas un paļauties tikai uz iekļaujošo un integrēto izglītību parastajās skolās. Tur tomēr šie bērni jutīsies vairāk zaudētāji, jo nekad nespēs sasniegt tos rezultātus kā pārējie. Tāpat speciālajās skolās ir lielāks uzsvars uz amata prasmēm, kas šādiem bērniem ir ļoti būtiski - lai, pabeidzot mācības, viņi varētu atrast nodarbošanos,» akcentē I. Liepiņa.
Vajadzīgs kaimiņu atbalsts
Priekuļu novada dome ir apņēmības pilna šo izglītības iestādi saglabāt. Bez blakus novadiem, kuru bērni arī apmeklē Vālodzīti, to izdarīt būs grūti. Uzturēšanai nākamgad vajadzīgi aptuveni 100 000 eiro. «Gatavojamies uzrunāt kaimiņus par iespējamo sadarbību un ceram uz ieinteresētību,» teic domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis.
«Skaidrs, ka valstij ir vieglāk visu pārlikt uz pašvaldības pleciem, jo tām taču naudas gana un kādu izeju atradīs. Bet par bērniem ir jādomā, ne tikai finansēm. Atteiksimies no kādiem citiem projektiem, lai neciestu mūsu jaunā paaudze,» norāda Priekuļu novada domes izpilddirektors Fjodors Puņeiko, piebilstot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirms tam ar pašvaldībām nav izrunājusi šo jautājumu. Vietvara tikai septembrī saņēmusi oficiālu paziņojumu, ka no janvāra valsts piešķirs vienīgi 30% no vajadzīgajiem līdzekļiem, bet pirms tam Latvijas Pašvaldību savienība likusi vien saprast, ka šādas pārmaiņas varētu būt.
Arī domes finanšu un grāmatvedības vadītāja Ilzīte Rumba uzsver: nav dzirdējusi ne no IZM, ne Finanšu ministrijas nopietnus argumentus, kāpēc tāds lēmums pieņemts. Tas esot bijis kas līdzīgs kā ar internātskolām un valsts ģimnāzijām. Tāpat uzskatāms piemērs nepārdomātām reformām ir tas, kas notika pēc Jāņmuižas profesionāli tehniskās vidusskolas un Priekuļu tehnikuma apvienošanas - pēc trim gadiem palika tikai Priekuļi.
Puse no budžeta
A. Tīdemanis norāda, ka jau līdz šim vietvara izglītībai atvēlējusi vairāk nekā pusi no sava budžeta. Tagad vēl nācies piemaksāt bērnudārza pedagogiem, lai viņiem par likmi būtu tikpat, cik skolotājiem, - 680 eiro. Pedagogu algu reforma kopumā novadam bijusi ar plusa zīmi, tomēr mazās Mārsnēnu pamatskolas direktorei algu maksājot no pašvaldības kabatas (tajā šobrīd pamatskolas posmā mācās tikai
36 skolēni, tāpēc, iespējams, tiks lemts par tās reorganizāciju). Pavisam novadā ir četras pirmsskolas iestādes, kas visas esot maksimāli piepildītas, Liepas un Mārsnēnu pamatskolas un Priekuļu vidusskola. Savulaik bijusi skola arī Veselavā, bet tā 2010. gadā slēgta, jo skolēnu skaits bijis mazs, un ieguldīt, lai skolas ēku savestu kārtībā, vajadzēja pārāk daudz.